1. Ostella, kas tur aizdomīgs, -- tie draugi tokš bij jāsameklē, lai to suni uz mežu dabū...
2. Kas vainas aukstām ("Fiji") smaržām saldētavā -- nekruķītas smaržas satur pietiekami daudz spirta, lai pasākums neizgāztos. Vīrs jau nebija svešs, tās attiecīgās sievas laulāts vīrs.
3. Mūķīzerītis kabatā, laikus uztaisīts un piemērīts, -- ja darīšana ar metālsptrādi iepriekš gadījusies, dažas slēdzenes pilnīgi noteikti nav sarežģītas... tāpat kā pušķis, puiša paša salasīts un uzsiets, radu dārzā iepriekš salasīts.

Ostella, kas tur tik neiespējams un neticams?

Mice, romantizētam psihošokam nevajag loģiku, bet dramaturģiju, lai tas iedarbotos.

Aha... toties pēc seksa uz trepēm, ļoti loģiski, tika sameklēta atslēga un vēl puķes "kāds" neloģiski nolicis...

mariin, ludzu svaigakus stastus... varetu..
tas smarzas mode bija arpraataa sen... sen., ..

A-numa, romantika nav praatam, bet sirdij. Te paaraak daudz aizdomiigo, ka nemaz nevar ieraudziit to, pat ja pasniegtu to uz paplaates.

Ube! Ja ir ļaudis, kam vivisekcija sagādā prieku, tad -- vai vērts to liegt? Un pašam secētājas iepriekš te par alkām pēc romantikas... tik ilgi, kamēr arī uzbrauciens Eifelī ar romantiku vairs nesaistās...

Aksunnamuna, svaigākus stāstus vari dabūt "Privātajā Dzīvē" un portālā "Kas Jauns". Par stāsta vecumu vari nesatraukties, i precīzu gadu nosaukšu -- 1988.

vivisekcija, marīn, ir tik tava izprieca... lasīt mani macīji-nu, palasi pats savu tekstu...

Es ar to aizdomīgumu nedomāju, ka tā nevarētu būt. Es tikai gribēju sacīt, ka te romantiskais draugs ir sagādājis pārsteigumus, kas pārsteidz. Bet - arī speciāli vai nu sabiedē vai... Nu smuki jau, bet varbūt labāk vienkāršāk un mīļāk speciāli nebiedējot...

te oz pēc naftaliina... tik tā Parize tada svaiga ..
arlabunakti romantiskie un netikromantiskie

Ostella, ne jau nu barbariski, -- ja iepriekš būtu zināms, ka meitenei bail no augstuma paniski, uz margu līkuma noteikti nesēdinātu... :) Tā pasākuma dēļ tie bēniņi iepriekš bija 2 reizes jāapmeklē un pēc pirmās reizes mūķīzeris jātaisa. Tomēr.. zini... bija vērts...

Lai jau būtu... Bet esmu dzirdējusi veselu kaudzi stāstiņu par šīm "dramaturģijām", kuras reizēm pat diezgan traģiski beigušās...
Piemēram, kāds jaunēklis aizved jaunkundzi uz romantisku lauku viesumāju... vakarā abi iet vannā... apkārt sveces un rožu lapas... Bet jaunēklis, aiz lielas centības, nejauši nolauž kādu ūdens trubu un visa nakts pārim paiet intensīvi slaukot un smeļot pludojošo vannas istabu.
Kāds, savukārt, caur netu izvilinājis precētu sievu uz randiņu pļāvā, kur pēc ātra un, acīmredzot, dikti kaislīga seksa, dāmai dakteri konstatē ribu lūzumu...

Bet vispār... vīrieši nemaz skaļi nemēdz ar saviem romantiskajiem gājieniem plātīties... to dara viņai vien par prieku...

Anksunnamuna... nuja: nigrā lapsa arī paskatījās uz augšu un teica, ka vīnogas ta’ skābas (nevis kakls par īsu).

mice, tad kad notikumi ir seni un vesturiski tad jau var stāstiit..ari plasam tautas masam

..jaa, kad paliec vecs-saac kaveeties atminjaas...

jan, nevajag jau vecumu, visu skaisto jau vajag atcerēties... atmiņas tam arī domātas... emocionālākie brīži tāpēc galvā saglabājas:))

sabi, es to nenoliedzu, ka vajag atcereeties, ir ko dariit vientuljajos briizhos, pakaveeties ar sevi, par sevi pagaatnee, bet... ja... kaa jau te mineeja, diez vai otram, ar kuru esi kopaa Tavas pagaatnes skaistaakie briizhi interesee un izraisa romantiku... .

..p.s.-ja tas neskar abus runaataajus...

... man būt domāt, ka atmiņām nav jābūt saistītām ar tiem, ar kuriem ikdienā esi kopā, katram tās ir un paliek personīgas...

P.s dažreiz pārunājot par dzīvi divatā var arī padalīties... ja starp diviem cilvēkiem ir uzticēšnās un savstarpēja sapratne... nerodas pārpratumi...