Sava brīvība nepieciešama ne tikai telpā, bet arī laikā. Pat tad, ja esat precējušies, nevajag uzskatīt, ka otrs ir privātīpašums vai ķermeņa daļa, ar kuru jāpavada laiks no rīta līdz vakaram. Ja rodas vēlme tikties ar draugiem, dari tā, un ļauj to darīt arī otram. Kontaktējoties ar citiem cilvēkiem, arī pašiem savā starpā būs, ko pārrunāt, pārspriest. Izklaidēties var ne tikai kopā, bet laiku pa laikam arī atsevišķi. Ja ģimenē ir mazi bērni, tad var izstrādāt pat mazo grafiku - kad izklaidēties iešu es, bet kad tu. Šādu attiecību pamatā, protams, ir uzticēšanās savam partnerim. Ja savstarpējā komunikācijā un attiekmē vienam pret otru viss ir kārtībā, parteris, izejot ārpus mājas, nejutīsies kā norāvies no ķēdes un neskries meklēt piedzīvojumus. Toties "izlaušanās ielās" ar draugiem reizi pusgadā, kad "ar bērniem esi pie mammas", var beigties visādi...

(ko sakat? Manuprāt ļoti laba tēma, lai padiskutētu!)