Dažs labs laikam tādu vārdu kā kosmētika nav dzirdējis. Bet, protams, es taču esmu tuvu pie miršanas, knapi velku dzīvību, naudas man nav nemaz, darba nav, vīrieti pēdējoreiz savā tuvumā redzēju pirms gadiem divdesmit pieciem, a varbūt vēl ilgāk, ar to atmiņu man ar švaki, skleroze, ziniet. Bērnus es esmu izdomājusi, jo kur nu tādai kā man, pie bērniem tikt, neviens tak virsū neskatās un patiesībā es varbūt vēl esmu nevainīga, a vot neatceros, kā tur īsti bija.
Hari, kā tur bija, kad Tu mani fočēji, man mugurā bija maiss, bet to visu pārējo (Versačes brilles ieskaitot) Tu tak ar fotošopu uztaisīji. Pastāsti tak cilvēkam beidzot patiesību