A varbūt vajag vienkārši dzīvot, reizēm pārlieku aizraujoties ar spēlēšanu,var otram un daudziem tā uz nerviem uzspēlēt,ka pašai pēcāk brīnums,kur tāds trakums sanācis,jo gribēts jau ir pa smalko,bet iebraukts ar spēlēšanu galīgās auzās

biju nesen uz teijāteri atremontētajā krievu drāmā...
2 aktieri - beibe poliete un čoms krievs... saucās "varšavas melodija", bet tikpat labi varēja nosaukt arī par "tauta.lv diskusijas", jo tāpat kā šeit galvenokārt apsprieda pretējo dzimumu attiecības, mazliet mūziku un dusku vēl politiku...
pirmais periods vēl bija skatāms, kad abi aktieri jauni tēlojās, bet pēc starpbrīža otrajā taimā - kad abi jau it kā gados, tad baigā garlaicība... karoč - beigās vienalga neapprecējās ...

Nē, man nav problēmu sabīdīt arī visus vienā failā. Tātad esmu kāda esmu.
Hmmm... no pieredzes... ja tas problēmas rada... tad kaut kas nav tā kā vajag...

... izvērtējot attiecīgo vidi, attiecīgi cilvēks arī uzvedas...

Un to nu nevar saukt par spēlēšanu.

... uzvedas& tēlo & spēlē patiesi vai teatrāli, to zina tikai pats pesonāžs, no malas var arī neuztvert

un nepiederīgas persōnas vazājās pa proscēniju un avanscēnu!
Versija, !
Baltaanakts no malas var arī neuztvert
ar piešautu aci jau nu redz falšu!

ķermenis: gribu alu. sirds: protestēju, gribu mīlestību. prāts: protests ir noraidīts, es arī gribu alu. ķermenis+sirds+apziņa... tam jābūt vienotam kolektīvam

alan, ja tu spēlā, tad lai veicas, tikai, ak vai, iedomājies, ir ari sievietes, kuras nespēlē un ir patiesas. gribi makaronus uz ausim, spēlē laimiga, to pašu pretī sanemsi

neparastā - 17.01.2011. - 13:36:18
tās ir sociālās lomas. tā ir realitāte. un, ja ar bērnu sāksi izturēties tāpat, kā ar vīru, ka nesanāk kaut kas galīgi šķērsām. kā vakar tajā aplamajā un traģiskajā filmā..

nu ja katram mums skapi stav masku kratuve un katru reizi atverot skapja durvis mes panemam to masku kuru mums taja bridi vajag.