02/01/2011 13:25 | Diskusija lasīta 8312 reizes
.. It kā stereotipisks teiciens.
It kā ticam tam... it kā neticam.
Stāsts-divi viens otru mīlēja.
Tad viens no abiem aizbrauca no Latvijas.
Pēc neilga laika tas, kurš palika, to otru aizmirsa...
Tam,tur ,tālumā sirds saluuza sīkos asaru gabaliņos...
Iestājas tumsa,sāpes un asaras un naids...
Gāja laiks... sāpes pierima,bruuces pārklajās ar rētaudiem...
Un ... tad sāka strādāt "uz otra asarām laimi neuzcelsi" likums!
- to,kurš pameta,arī vēl sāpīgāk pameta un izmantoja kāds cits!
-to, kurs pameta izmeta no darba..
-nu raud tas, kurš kādam nodarija pāri!
Tāda ir dzīve...
Ko gribēju pateikt, un kāda šī stāstiņa doma un morāle-?
Nu, ta pati vecā!-neuzcelsim laimi uz otra asarām!
Labāk nevajag...
Varbūt arī citiem ir kaut kas ko teikt par šo tēmu..
... varam parunāt?