Man arī patika tekstiņš. Bez autora "analīzes" šoreiz
Bet par nabagajiem un bagātajiem... Es negribu apgalvot, ka visi, kas tikuši pie turības, ir zagļi, bet par 1 gan esmu pārliecinājusies - ja nav apakšā biezs pamatkapitāls- sakari, mantojums, ietekmīgi radi, paziņas, utt, pie lielas turības komplektā ar iespēju savus darba augļus izbaudīt vismaz 2 dienas nedēļā neko nedarot, vienkārši neiet cauri. Man zināmie, kas tiešām godīgi pelna savus tūkstošus, strādā 7 dienas nedēļā un guļ 4 h diennaktī.Pārējie zināmie... nu vairāk vai mazāk tomēr kaut ko "nomuhļījuši". Jo šajā valstī, ar mūsu jautro nodokļu sistēmu iedzīvoties pat nelielā turībā nav iespējams. Bet ja kāds var tiešām izstāstīt patiesu stāstu, kā uz plikas zemes bez jebkādas ietekmīgas palīdzības un bez naudas var uztaisīt miljonu biznesu, esmu gatava pat samaksāt.
Es pieļauju, ka tādas pieredzes ir, bet pārāk tam neticu.Katrā ziņā tādas nav vairākumā.
Tas tā bez rūgtuma.Ja kāds ir pamanījies tikt pie savas bagātības arī ne visai likumīgos ceļos, nu lai jau tiek, jo nekad nevar zināt, vai mēs paši neizmantotu iespējas, ja mums tādas pēkšņi rastos. Bet viens gan man "besī" dažos man zināmos turīgos cilvēkos - kad viņi sāk man no saviem pārticības augstumiem mācīt taupības mākslu- "piecieties, savelc drusku jostu", "tagad visiem grūti", "nu neaizbrauksi pāris gadus ceļojumā, tas nekas, tagad jāmācās būt pieticīgai, tādi laiki." Skaistas pamācības, ņemot vērā, kad paši ne mazākajā mērā nav gatavi atteikties no savām privilēģijām - piemēram 5 auto vietā paturēt 3, vai ceļojumi 3 reizes gadā, ierasto 5 reižu vietā utt.