Aivita 04, ne visiem ir divas sejas.Man nav, noteikti nav.Kāds es esmu kad mani neredz, tāds es arī esmu kad mani redz citi.Redz tu jau laikus blietē sev taciņu pa kuru atkāpties, sakot, ka atšaudīties vai pretargumentēt nav jēgas.Tā tad, lai ko es neuzrakstītu, vai neargumentētu, šo var visur ielikt un teikt, es taču teicu, ka strīdēties nav jēgas.Mana tēma nav par cilvēka dabas aspektiem, bet gan par tīri, konkrētas sievietes tendenci būt par to, kas viņa patiesībā nav un tikai tad kad ir viena vai tuvumā nav liecinieku, tad tu ieraugi, kas viņa ir patiesībā.To teicienu, par pamodināšanu sievietē, ir izdomājusi, kāda sieviete šņākata odze, kurai lai būtu arguments un iemesls, savām nešpetnajām darbībām.Vīrieši, ar tā var teikt, kuru vīrieti pamodināsi, tādu saņemsi, bet to gan sievietes negrib ne dzirdēt.Kā tā var būt?Vīrietim ir jābūt ieliktam bez maz vai sieviešu šabloniski izdomātā rāmī un ja tā nav, ja ir nobīde no sieviešu pieļaujamās normas, tad viņš vai nu nav vīrietis, cietis no sievietes, vai arī ir brāķis, jo ņepodļežit dresūrai.Bet tā domā tikai tās, kuras grib ņemt un skaidri zin, ka atpakaļ nekad neko nedos.
3
4