Sievietes, kuras vēlas pārmaiņas, nereti tiešām tic, ka visu to ir pelnījušas, jo prasa no otra tikai labu: lai mazāk dzer vai nedzer nemaz, lai nepīpē, lai ir kārtīgs, akurāts, lai labi pelna, lai mīl bērnus, lai labi izturas – dāvina dāvanas un pērk ziedus –, lai ir saimniecisks, lai palīdz mājas solī, lai labi izskatās, lai ir seksuāli aktīvs, lai neskatās uz citām sievietēm, lai ir iejūtīgs un vienlaikus stingrs savā nostājā. Miljons prasību! Ar šādu nostāju dzīvojot, nav iespējams nejusties netaisnīgi piemānītai, jo viens vīrietis nav spējīgs tās visas izpildīt. Citreiz sievietēm pašām būtu vērtīgi padomāt, cik viņu vēlmes ir reālistiskas un cik tās ir patiešām nepieciešamas. Tādēļ, ja attiecības pašas par sevi sievietei ir vērtība, der sev pavaicāt: vai tas, ko gribu panākt, patiešām nāks attiecībām par labu? Varbūt prasības, ko izvirzu, drīzāk tās sabojās, jo izraisīs strīdus, pretreakcijas? Vai tas ir tā vērts...
0
0