No kāda kunga saņēmu jautājumu, vai esmu brīvu uzskatu persona? 

Jautāju, kā viņš izprot šo miesas un gara brīvību? Uz ko saņēmu atbildi, ka viņaprāt tādi, kas nemeklē, ne vīrus, ne sievas, vai mūža mīlestību. Tādi kuriem nav laika staigāt pa pilsētas klubiem un ar varbūtību meklēt ekšen. Ka ir jābūt kā normālos laikos - šampanieti dzersi? - ja jā, tad vakars izdevies, ja nē, nav ko laiku tērēt, jāiet tālāk. Jābūt garā un miesā brīviem, lai izdotos meklējumi.

Aizdomājos, ka laikam neesmu, ne īsti garā, ne miesā brīva  :D

Šampanieti dzeru, bet vakars ne vienmēr ir "izdevies" dēļ šādas darbības.