Tiešām, ko var ņemties... Loģiski, ka vīrs, ja vien tāds būs, laiku pa laikam ies pa kreisi. Neatkarīgi, vai sieva būs modele, doktore, direktore vai strādniece cūku kompleksā. Neatkarīgi, vai viņai būs 65 vai 120 kg, neatkarīgi, vai viņa būs paraugmājsaimniece, vai arī mājās vells varēs kāju salauzt un pati ar mokām pratīs tēju uzvārīt. Neatkarīgi, vai būs 10 gadus jaunāka vai vecāka. Neatkarīgi, vai gultā nodarbosies ar akrobātiku vai arī gulēs iebaidīta baļķa pozā un smaržos pēc meža.
Un nevajag meklēt vainu sevī, rakņāties, paššaustīties un klausīties psihologu murgos. Vienīgās drošās garantijas, lai vīrs nekrāptu, ir: 1) vīra nav, 2) vīrs ir, bet kapiņos 3) vīrs smagi slims, galēji vecs, paralizēts un tml.
p.s. Tās, kuras pie sevis domā "mēs laimīgi dzīvojam 25 gadus, un viņš mani ne reizi nav krāpis", riskē ar savu psihisko līdzsvaru daudz vairāk, nekā tās, kuras zin, ar ko, kur un kad, un pieņem to kā neizbēgamu realitāti. Kā sliktu laiku, piemēram. Jo pa kreisi iet visi - reizēm, vai regulāri, tikai dažas turpina sievietes dzīvot laimīgā neziņā.
0
0