... jādomā, ka pēc šīs eksperiences haralds gāja gulēt. Neizplatoties.
Bet... bet par neizplatīšanos minēto apsatākļu dēļ > vai tad te izplatāmies tikai dēļ personālās pieredzes?! galvenokārt tak ne?!
atļaušos to (pieredzi) paust. Ir bijusi gan divdesmitgadīga (pašam tad 26 - 27), kas sākusies no viņas 16 (ak, jē) un tagad ir aizturpinājusies (tā pieredze) līdz pērļu notikumam (ceru - saprotams?)
... un nezinu nevienu iemeslu, kādēļ šo pērlīšu virtenīte lai neturpinātos līdz mūža galam.

aiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiiii,cik mīiiiiiļi,sevišķi par tām pērlīšu spēlēm... mūža garumā.

neesmu vīrietis pagaidām vēl un kā sievietei tādas pieredzes nav bijis ,kad būs pateikšu,kā ir

Piektdieni, Jums ir paveicies, vai varbūt pareizāk - Jūs to esat paveikuši
Un lai tā arī paliek

labāk būtu dzēris!

bēt - divdesmitgadīgās attiecībās traki daudz iestrādņu, aber attiecības ar divdesmitgadīgu - tak pilna pasaule ar tām divdesmitgadīgajām, kurām tēva pietrūcis.

Tad sanāk, ka tēviem bērni ari mēdz pietrūkt! Vīrietis tak mamutiņa nesējs-ko gribēs, to saraus vienādi viegli.

mans mamuts - gribu nesu, negribu nenesu. un ja nesu - kur gribu nest, tur nesu!

Nu, lūk, tādi jūs esiet... aizstieps visu, pat kauliņus sunītm neatstās.

Jā, divdesmitgadīgai bez mamutiņa un lāčādas, diez vai kāds vajadzīgs.

Sen neesmu redzējusi nevienu dzīves piemēru, kad 40 gadīgs liktos prom no ģimenes pie kādas 20- gadīgas... Pat tie, kuri nelikdamies prom, tapat vien ar tām 20- gadīgajām kaut ko mēģina, nekas ilgāks par gadu nesanāk... Tikkai nepatikšanas pie atpakaļgaitas ieslēgšanas, ja vispār vairs var dabūt kloķi robā...
Nu, bet takš mēģināt jau nav aizliegts!!!!
(Visiem vienādiņ piemīt cerība, ka ir bezgala orģināli un savās spējās neatkārtojami. Tikai drūmā prakse vēlak liecinās, ka visi esam tāda pat pelēcība kā pārējie... )

malipka - Sen neesmu redzējusi nevienu dzīves piemēru, kad 40 gadīgs liktos prom no ģimenes pie kādas 20- gadīgas... Pat tie, kuri nelikdamies prom, tapat vien ar tām 20- gadīgajām kaut ko mēģina, nekas ilgāks par gadu nesanāk...
ja tieši redzēt gribi, nevaru līdzēt. ja pietiek ar dzirdēšanu, varu apstāstīt. kad 44 vai 46 gadīgs aizlikās prom no "ģimenes" pie kādas 23 - gadīgas...
sanāca ašpadsmit gadus!

Labi, ka tā... es atpakaļ neņemtu... saplēsts ir saplēsts... piedot var, aizmirst nē.

Vispār jau daudzas tā saka. Bat ņem!!!!! Tikai tā!!!!! Reti kura savus vārdus pēčāk atceras

Nu jā, no malas viegli nosodīt.

vīrietis piedod, bet neaizmirst, sieviete aizmirst, bet nepiedod? vai otrādi? teica kāds tā vai ne?

//ja tieši redzēt gribi, nevaru līdzēt. ja pietiek ar dzirdēšanu, varu apstāstīt. kad 44 vai 46 gadīgs aizlikās prom no "ģimenes" pie kādas 23 - gadīgas...
sanāca ašpadsmit gadus!

Nu, un pēc tam???? Viņam 60. Un kur 38 gadīgā jaunuve palikās?

Es vēl sirsniņu palabotu - saprast var, ne piedot.

Es visus tīri cilvēcīgi saprotu. Prātā un sirdī un citās vietās... Bet vai man kādam jāveic tā operācija ko sauc par piedošanu?? Es nav dievs. Man nepatīk tas vārds - piedošana. Vienkārši neuzticos un viss.
Kam vajadzīgs vecs prauls, kam uzticēties nevar? Ir tak gana jaunu, kuriem uzticēties nevar!!!

... A...

... A...