Ņemot vērā, ka katrā mūsos ir gan vīrišķā, gan sievišķā enerģija, kuru mēs spējam pavairot vai samazināt atkarībā no dzīves uztveres, vēlmēm, vajadzībām, audzināšanas, darba vietas,situācijas valstī, izvēlētā partnera, stresa situācijām, utml., tad ar gudrību es saprotu spēju līdzsvarot sevī gan vīrišķo, gan sievišķo daļu, būt dažādam (spēt pārslēgties) dažādās vidēs (darbs ir darbs, mājas ir mājas, tusiņš ir tusiņš utt.).
Kompītī materiālos uz ātro atradu šādu salīdzinājumu:
vīrišķo īpašību pazīmes ir šādas: atbildība (galvenā īpašība), dzīvesprieks, entuziasms, iedvesma, gribasspēks/griba, kura dažkārt izpaužas arī kā smagnējība savstarpējās attiecībās, noteiktība, griba attīstīties, aktivitāte, darbība ārpus mājas un ģimenes (karjera darbs... ) ;
un sievišķās: vieglums, maigums, pazemība, iecietība, lēnprātība, miers, tiekšanās pēc harmonijas un līdzsvara, vēlēšanās veltīt laiku ģimenei, rūpes, visi darbi, kas sasitīti ar apkārtējās vides harmonizēšanu.
Piekritīsiet taču, ka gan vīrietim, gan sievietei nepieciešamas šīs kvalitātes, tikai - kad, kur un cik lielā mērā... ?
Un viss mūžs paiet, to intuitīvi balansējot, vai ne? To es arī saprotu ar sirdsgudrību un to arī cilvēkos visaugstāk vērrtēju.