Man tāda doma radās pēc dokumentālās filmas par mīlestību noskatīšanās. Tur zinātniski skaidri pierādīja, ka iemīlamies ar smadzenēm. Un tad jau sanāk, ka mīlam arī... Vienkārši motivējam sevi ar prātu mīlēt tieši šo cilvēku, nevis citu. Kā jums tas patīk?
laikam sirds turpina pukstēt arī, kad galvu noceļ. ilgi gan ne. tas, ka nocirstās galvas ripodamas brēc "lai dzīvo erc-♥-ogs Francis Ferdinands!" vai "nāvi vācu okupantiem!" fikcija. mīlestība arī diez vai iet līdz, kad, par provi, pārstāda sirdi.