Šķiet neesmu nevienam dāvinājusi kaut ko nemateriālu, ne arī pati saņēmusi. Ne saulrietu jūras krastā, ne varavīksni debesīs, ne veselu pļavu ar ziedošām margrietiņām... Ja nu vienīgi klāt pievienotās emocijas un vēlējumus gan dodot, gan saņemot. Vispār man patīk meklēt kādam dāvanu. Tas ir radošs process, - izķemmēt puspilsētu, lai atrastu to, kas konkrētajam cilvēkam varētu patikt un pašu sajūsmina. Ir tendence pielikt dāvanai klāt kaut ko nepraktisku, mīļu vai stulbu... kaut kādu mini zaķi vai kaķi, grāmateli ar satīriskiem padomiem utt.
Manai draudzenei reiz pazvanīja puisis, lai pajautātu kādā krāsā viņai labāk patiktu dāvaniņa- melna vai oranža. Viņa nezinādama, kas par dāvanu, nezkādēļ izvēlējā melnu. Tā izrādījās maza, melna zivtiņa. Ar laiku gan viņa mainījās un ieguva zeltainu nokrāsu. Zivtiņa nevis draudzene...
0
0