A kur es minēju par saņemšanu???

Piekrītu versijai, ka ļoti svarīgi ir ieklausīties, sajust, saprast, kas tad dāvanas saņēmēju pa tiešām iepriecinātu. Kāds priecājas ja atnāku ciemos un uzdāvinu "dienu bez plīts", tobiš ciemiņi paši riktējas pa virtuvi, gatavo un projām ejot novāc galdu un nomazgā traukus. Kādu iepricinās paštaisīta vīna, liķiera vai balzāma pudelīte ar jauki noformētu etiķeti. Katrā ziņā jo tuvāks cilvēks, jo pārsteigumi būs personiskāki.

Visvienkaršāk ir dāvināt naudu. ... ko arī daru... aploksnē , kā alga konvertā

Saprotot ideju kā tādu principā, personiski nepiekrītu Tavai "dienai bez plīts". Un to Tu labi zini Nu labi, kaut kur zaļā dabā, bārbekjū... bet, kā teica mana vedekla par savu paziņu... man gribas sist pa pirkstiem, ko viņa ņemas pa manu virtuvi...

Piekrītu, ka īstāis dāvanas saņemšanas prieks ir meklējams sajūtās...

Diena bez plīts nav bijusi, bet bezrūpīgais rīts gan, kad tiku nosēdināta pie galda, tika pateikts- tagad atpūties, visu sagatavošu es.. Un pēc tam bija kafijas vārīšana, karsta piena putošana, brokastis dārzā ar dobē plūktiem zaļumiem un norasojuša antonovkas ābola pasniegšanu, saules baudīšana...
Un tās smaržas tajā saulainajā rudens rītā...
Un tās foršās rūpes...
Un pēc tam ievīstīšanās segā, sēdēšana klusējot šūpuļkrēsla un zvirbuļu vērošana ķiršu kokā...
Nevar jau to tā tik vienkārši uzrakstīt...
Tās ir sajūtas...

Šīs sajūtas saucu par "Maskava asarām netic". Bija tai filmā tāda epizode...


Jau gribu...

... un vēl man patīk sīkumiņi dāvanās- laimes akmentiņš, pašlasīts puķu pušķis, rudens lapas, patika, ka meita dāvināja savus zīmējumus...


Atceros dāvanu- no nkļavu lapām izveidotas rozes...
It kā nieks, bet ar mīļumu...

Pat
ik paštaisītas dāvanas...

Patīk Ziemassvētkos no mammuča saņemt vilnas zeķītes ar Rūdolfa bildi virsū... vai kaut ko tik pat vienkāršu, it kā primitīvu, bet... nu kaut kā tā...


Katrā ziņā- ar rožu klēpjiem un dārzgām dāvanām mani neiekārdinās.
Visdrīzāk samulsīšu un sajutīšos neērti.

Jauki Vasara uzdrukāja, ... jeh, romantika... tikai filmā, pagaidām

Nez... es lietām vispār maz vērības piešķiru. Man svarīgāks ir cilvēks, un ja esmu izvēlējusies viņu iekļaut savā dzīvē, tātad tā jau ir dzīves pasniegta dāvana, pārējais viss ir pakārtots..:)

Te varbūt var padomāt arī par 5 mīlestības valodām...

Minci... ja tavs iemīļotais cilvēks būs tāds, kuram kā primārā mīlestības valoda būs dāvanas, tad viņš nekādīgi nesapratīs tevi, ja tu nelēksi no pieka gaisā, saņemot dārgs dāvanas vai ar tādām neapdāvināsi viņu- tad viņš var sajusties arī nemīlēts.

Tā, ka tā dāvanu padarīšana nav nemaz tik vienkārša...

versija | 10.04.2013. - 15:14:09http://www.tauta.lv/ images-d/tr.gif

Tieši tā, katram savs. Cilvēks kuram stāvēšana pie plīts uzsit zosādu ir starā, ka beidzot var justies, kā gaviļnieks, nevis kā pavārs vai apkalpotāja. Katram savs!

Vasara, =

Nu, redz, -- forši. Nu nav stulbi un primitivi ne visi sieviški, ne visi vīrišķi.

Marīn- es nekad to neesmu apgalvojusi..
Man laikam lielā mērā ir paveicies...

Jebšu- tāds tādu piesaista...

Iespējams, man ir kaut kāda izmežģīta attieksme pret dāvanām un apdāvināšanu... Ja man ļauts izvēlēties, tad izvēlēšos dienu bez plīts :)

Vasara, -- par Tevi nenākas negatīvi brīnīties: pozitīvas indikācijas jau iepriekš manītas. Tev jau arī iepriekš tāds tuppums nav bijis manīts, tādēl tā trūkums nepārsteidz ari šoreiz.

Veicas, Vasar, starp citu, tiem, kas veiksmei gatavi.

ai, es vispār izvēlēšos dienu gultā :D

Nahalku var padarīt laimīgu uz visu dienu atstājot mēbeļveikalā pie mīkstajām sofām - forša meitene :)

nabaga mincis laikam ’piesiets’ pie plīts ... jūtu līdz ...

Vienīgā davana kuru gribētu saņemt-lai mani personas dati tiktu dzēsti no visām iespējamām datubāzēm.Arī no antarktīdas pingvīnu arodbiedrības.
Varētu sākt dzīvot no nulles
Pirms tam gan derētu kādu ņiprāku kredītu paņemt
Pārējās dāvanas mani neinteresē

Es laistu uz Marsu , uz savu planētu