pastā pienāk vēstule ar adresi "ziemassvētku vecītim". saprotama lieta, to izmet papīrkurvī, tak uz darba dienas beigām pasta darbienieču zinkārība ņem virsroku un viņas vēstuli atpogā.
"Mīļais ziemassvētku vecīt! es esmu viena no labākajām skolniecēm klasē un man ļoti patīk mācīties. diemžēl mana ģimene ir ļoti nabadzīga un man nav ne silto silto ziemas zābaciņu, ne ziemas cimdiņu. Mīļais ziemassvētku vecīt, ja Tu būtu tik jauks un atnestu man siltos ziemas zābaciņus siltos ziemas cimdiņus! un ja vari, arī jaunu mētelīti, mans pašreizējais īstenībā pavasara un kļuvis par mazu. un es esmu dzirdējusi, ka ir tādi augļi banāni - šausmīgi gribētos pagaršot. jau iepriekš paldies, mīļais ziemassvētku vecīt! es zinu, ka Tu uzklausīsi manu lūgumu!".
nu, pastnieces, lāga sievas būdamas, notrauc pa skopai asarai un nolemj, ka jāizdara Dievam tīkams darbs - atpakaļas adrese arī ir. aldziņas pastā tikai lielajiem čiekuriem vērā ņemamas, tak viņas tomēr pamanās sarūpēt mētelīti, siltos ziemas zābaciņus, pāra apelsīnus un kīlō banānu, tak kaut kā sagādās, ka nesanāk siltie ziemas cimdiņi.
nu - kolaidara - kā ir tā ir, sapako visu un aizsūta meitenei.
pienāk un paiet Ziemassvētki, paiet pāris dienas, kā atkal pienāk vēstule ar adresi "ziemassvētku vecītim". uz darba dienas beigām, kad iestājas klusums dabā, pasta darbinieces uzvāra kafiju un svinīgi pogā vaļā vēstuli.
"Mīļais ziemassvētku vecīt! es zināju, ka Tu uzklausīsi manu lūgumu! padies par siltajiem ziemas zābaciņiem un jauno mētelīti, man tagad vairs nav salīgi uz skolu ejot un man būs patiess prieks mācīties vēl labāk! īpaši tādēļ, ka tagad zinu, ka pasaulē ir tik garšīgi augļi, kā apelsīni un banāni! liels Tev paldies! tikai 1 lieta gan - lai Tu zinātu - tie pastnieki, maukas, ir nopizdjijuši cimdiņus!".