tas vēl priekšā... diezgan tuvā priekšā

Man ir paveicies: ar sava bijušā vīra pirmo sievu satiekam pat ļoti labi. Cienu viņu. Un ir patīkami ar viņu kontaktēties. Citu bijušo bijušās nu vai nepazīstu, vai nu viņiem ir tikai ’esošās’.

..man nav problēmu...
ar bijušā vīra tagadējo bērnu māti pat skype esmu komunicējusi, kad vīrišķās puses nebija mājās..
viņa centās man pamācīt kā dzīvot un atrast jaunu dzīvesbiedru...          
bet tajā pašā laikā, kad vēl viņi tikai tikās-dāma sēdēja mašīnā 5-8 stundas pie mana dzīvokļa logiem, kāmēr tēvs tikās ar bērniem...
uz oficiālām pieņemšanām arī tiku es aicināta līdz, lai arī bijusī sieva... bet viņa sēdēja mašīnā...
gaudīja, kad viss beigsies , mani aizvedīs mājās ...
    ka tikai kaut kas nenotiek...    

nu, katram taču ir tiesības uz savu vēsturi. un, ja liktenim labpaticies, ka ceļi ir šķērsojušies tieši tādā kombinācijā un secībā... ja šis otrs konsekventi neaizņem man deguna priekšā autiņa stāvvietu vai nauzstāj, ka man katru nedēļas nogali jāpieskata viņa pusauga bērnus... lai taču dzīvo cilvēks. :))))

.atkal tas pats...    

man tadas problemas nav..visi kas man kaut ko nozimejusi un nozime dzivo citur..
sito principu jau no jaunibas intuitivi ievēroju..         
man nav bijusas loves ne ar skolasbiedriem un kur nu vēl klasebiedriem..

... meitas krīt uz atnācējiem,
It kā šiem kas būtu citādāks...
         
ir ir citadi man patiik tas ka nav nekas jazin par bujusajām esosajam nakosajam
nevis ka viena miesta ietvaros visi pār... precas krustu škersu..
viena tēva bērni (no dazadam mammam) vien bernudarza grupinja pat iet

... vai cik Tev labi, Neparastā... man gan "loves" ar klasesbiedriem,skolasbiedriem, solabiedriem,deju partneriem... utt.. visa dzive viena love..    

sascha jauniba te braukaja slepotaji un biatlonisti no visas PSRS man vestulu kaudzite vel tagad stav
uhh vot tad tur tas loves bija            
ehhhhhh..forsi puisi         

a pec tam Riga..studenti..      nu ta sanaca..
un dela tevu ieraudziju tapec ka redzeju uhhh kas par forsu neredzetu puisi paradijas..
man vinnju VAJAG            

.. ehh... man arī manējo vnk VAJADZĒJA... par spīti visām citām, kam viņš pakaļ skrēja..   

Ar vīra tagadējo draudzeni nekomunicēju vispār, pie bērniem viņš brauc viens, bet bērnus pie viņiem nelaižu. Ar pāris e-pastiem un sms sākumā apmainījāmies. Bet tā nebija draudzīgā komunikācija    , lai gan līdz rupjībām ar neaizgāja. Tagadiņ ir tā, ka kopīgi paziņas reizēm atstāsta, ko nu kura par kuru esam teikušas          

..to gan negribētu...

nekāda draudzība nesanāk,ne ar esošā bijušajām,ne ar esošā nākamajām.kaut kāda sievišģīga tomēr nenovīdība...

Es izšķīros draudzīgi, pavisam nesen, pati ierosināju, bet attieības jau sen bija sevi izsmēlušas. Bērns ir pieaudzis, tā kā nav nepieciešamības komunicēt. Bijušais vīrs aizbrauca dzīvot uz Krieviju, apmaināmies ar draudzīgām siltām īsziņām. Nezinu, kā būtu ja būtu... Domāju, ka grūti ir tā, ka dzīvo blakus un vēl draudzenes pa vidu maisās. Jūtu līdzi.

Nekad neturu ljaunu praatu uz bijushajaam, un nekad neljaunoshos uz naakamajaam. Uz bijushajaam nav naida, jo esmu labaaka, uz naakamajaam... eh kaut taadu man nebuutu.   

Draudzeejos gan ar miiļotaa bijušo gan naakošo, kas peec manis.   Jebkuraa gadiijumaa tas ir interesanti paveerot, saliidzinaat un, ja veel sanaak patiesi draudziigas attieciibas, ne tikai interese, tad par to ir liels prieks.   

jā, jā, Chikitaa, vīrietis vēlas, kaut viņš sievietei būtu pirmais, savukārt viņa, lai vīrietim būtu pēdējā. :))

Silentium. viirieshiem taa neveicas, kaa mums.   

nu jā, nākotni laikam ir vieglāk ietekmēt nekā pagātni.    

a nekā nav,šitā tēma ir tabu.