nu, par visu nevaru spriest.. bet par dzīvi vispār - Tev ir taisnība, jadoree. tiklīdz iemācies nepārcensties un negaidīt nezin ko, tā nezin kas pa kluso pats ik pa brīdim atnāk.    

Cilvēki mēdz iespringt kaut kādos stereotipos, priekšstatos par to, kā būtu jābūt. mokās, gaida nezin ko, meklē... un nesaprot, ka patiesībā viņi tieši šobrīd ir laimīgi   

Cik nekonkreeti piemeeri!      

Pamāci mūs          

Kā ieraksts dienasgrāmatā- skaisti, patiesībā, nav ko piebilst.

P.S. Nozākāt gan kaut kā varētu, bet nav īstā zākāšanas note šovakar.

autorei

nesapratu, par ko uztraukums

VX2..tiešām,kā ieraksts DG..un ko tur zākāt..
matador.>žēl,bet nevaru pamācīt    
jola77>skaisti pateici   
haijana-x>patiesa atbilde    

vara-viksne
tas nav uztraukums,bet diskusija..   

ja tev būtu 18, es saprastu, ka jādiskutē par to, kā nodzīvot ntos gadus ar vienu partneri un nesapelēt zaļai    

vara-viksne>
vļreiz uzsveru,ka man nav 18 un tā ir tiaki diskusija,kāpēc visu saisti ar personisko..   

ja nepatīk..nu liecies mierā..
nu,nevajag man tos pasaules lāpītajus un visgudross...    

labi, labi... lai nu tā arī ir bezpersoniska saruna ...

??kā par dzīvi var runāt bezpersoniski ?!!?

kāpēc man būtu jānem vērā tas, ko tev vajag vai nevajag ?   

v-v>
tev tiešām par mani nav jasatraucas..

Man šis diskusijas pieteikums izskatās kā plāniņš turpmākai dzīvei - es izbeigšu pārcenšanos, beigšu mocīties pašpārmetumos, beigšu kaut ko gaidīt, tad izzudīs pārmetumi, iemīlēšu ikdienu un ikdienšķo seksu, kas pārvērtīsies brīnumā un tā dzīvošu ilgi un laimīgi... Bet, kā tur īsti būs pēc tās n to gadu kopdzīves   to jau nevar Zināt, tomēr.   Cik tie brīnumi uzradīsies...

roze3>
tas nav plāniņš turpmākai dzīvei... tā ir īstā dzīve..un tā ir tikai diskusija..   

Nu es jau arī tikai piedalos diskusijā. Pateicu kā es to redzu.

nnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnnuuuuuuuuuu,grūti pateikt ko domāju šai sakarā.un vai vispār domāju.ikdiena ir ikdiena,tas savs šarms,ar kuru jādzīvo,bet jākopj arī sadzīviskās attiecības.

iemācīties mīlēt... var jau mēģināt. tikai drīzāk gan ir tā, ka mīlestība vai nu nāk vai nenāk. un vai tā tiešām tobrīd ir mīlestība vai vienkārši ieilgusi aizraušanās, iekāre, pieradums... , pienākums galu galā... ? panika, samākslotība, pārmetumi un pašpārmetumi... vai tas viss neceļas no šaubām un sevis nesaprašanas?

taču uz brīnumiem ir jācer. brīnumi notiek.

Visu šito vajag vienkārši DARĪT. Nevis patosīgi rakstīt, sorry "DISKUTĒT"...