Ar mīlestību sākas viss:
Gan Dievs, gan dzīve un pat nāve...
Ap tās asi vienīgo
Pat vērpjas zemes virpulis.
mīlam paši sevi, sievu/vīru, bērnus, vecākus, radiniekus, tautu, zemi, visumu... un tas ir jāizslimo?
Jāskrāmē koferi un jālaiž tālēs zilajās?
Vai nebūs vien runa par kaisli pret sievieti, kurai ar mīlestību varētu būt patāla saistība.