Ir cilvēki ar kuriem var runāt tā, it kā tikko būtu redzējušies, kaut arī pagājuši gadi. Ir tādi, ar kuriem nezini vispār par ko runāt, tad tikai par laiku vai nodokļiem. Ir tādi, ar kuriem var vienkārši papļurkstēt minūtes 15 un iet tālāk, jo vairāk runāt nav jēgas - viss aizies pa otro apli.
Tas pakārtais cirvis, manuprāt, ir vairāk mūsu pašu smadzenēs, nekā īstenībā. Kurš tur teica, ka dižus aktierus pēc tā kā viņi māk pauzes taisīt var atpazīt?