silvaana> ... būs labi?

yesli - mmm.. buus (es jau vairaak taka uz zole cereeju... )

Zole man pieteicās palīdzēt mājas darbos... nu Tu redzi,kas ir noticis

yesli Grrr..

atkal TAS nostraadaaja!!

kaadam pietruukst, kaads vispaar nesaprot par ko ir runa... un nez vai sapratiis...

es noteikti esmu par pieskaarieniem ģimenee,ja draudzenes sabučojas. tas arii ir jauki, bet pirmaa nekad to neiesaaku, jo nezinu kaa cita uztver taadu sava dzimuma miiļumu. Ar miiļoto viirieti esmu miiliiga, man tas svariigi. ja viirietis nav miiliigs, tad attri atsalšu un aiziešu pie cita.   

bruuka
un biezhi sanaak taa iet pie cita?

Vai tad nav tā, ka vīrietis par MĪĻOTO tikai tad kļūst, ja viņš ir tāds, kādu vēlies? Maigs, uzmanīgs, saprotošs, prasmīgs. Domāju tagad... jā tā ātri atsalt iespējams, vai tā vispār mīlestība bijusi? Vai vispār mīļotais? Varbūt vienkārši kas nedaudz vairāk, kā garāmgājējs...

Ta viņš ir, tā ta dzīve paiet, jo no lielas mīlas līdz lielam naidam vien solis sīks, ja es ātri netikšu prom, jūtu- būs arī dzeja   

Nu nav man kaa pasakaa- satiku iemiileeju un uz muužu,4diena, ir kaads pulciņš bijis, kameer esmu bijusi    mekleejumos...

<bruuka>
vai vispaar Tu maaki miileet,ja taa var skraidiit... :)))ja satiksi iisto-to uzreiz sajutiisi... ,bet varbuut Tev shajaa dziivee nav lemts... padomaa par to...

Psihologi saka, ka mūsu gadsimta lielākā nelaime ir tā, ka patiešām pārāk ciešam no vienkārša pieskāriena trūkuma ikdienā. Jautājums- vai virtuālā pasaule to atsver?

Jāaaaaa   
Pietrūkst   

nets visu padara savādāku ...
es neesu maigojusies ne ar vienu , pilnīgi nevienu no netā satiktajiem vīriešiem ... nav tās sajūta, ka tā būtu gribējies...

cik labi ka beidzot iepazinos bez neta starpieniecibas   un viss nostajas savas veitas..ta ka tam jabut..ta "vecmodigi"un smuki   

Man jau liekas, mili glasti vienmer ir vajadzigi ik vienam no mums :) Ipashi jau tagad kad pamazam iestajas gada tumsakais laiks.

Ne tikai mīļi glāsti ir vajadzīgi cilvēkam, bet vienkārši pieskārieni, vienkārši ielaišana savā privātajā teritorijā... bet dzīvē ir kā- ar līkumu ejam cilvēkam trolejbusā un nedod dievs garām spraucoties pieskarsies, mēs neaizskarot paejam garām saviem tuviniekiem, jo neies jau pārāk izrādīt maigumu un uzmanību... mēs pārāk sevi rezervējam, kautrējamies , baidamies, esam vienaldzīgi... par to jau šis skumjais stāsts   

Bet tas taču ir forši, ka dažreiz pietrūkst tas labais, satraucošais, iedvesmojošais, jo tā mēs tikai spējam novērtēt to labo dzīvē   

... forši tas nav, kad pietrūkst, bet piekrītu, ka atskaites punkts ir vajadzīgs visam... un labajam tas ir sliktais   

jaabuut biku stulbai, lai veerteetu labo no sliktaa! ..Atskaites punkts labajam ir driizaak veesa pieklaajiiba vai vispaar pieklaajiiba :) ..atskaites punkts sliktajam ir vienaldziiba..jo mums daudz kas pofig, kameer tas muus neskar personiski.. naids saakas no personiskaa :)