Spare1, precīzi & vareni: "lieliskā sievete ir tā, kas prot, var un grib vīrieša pozitīvajām īpašibam celtes un negatīvajām gaist... "

Apspiešana vispār nekam nederīga lieta, tikai noved pie sabrukuma. Te tagad jāatgriežas, ko runājām par izjūtām, klausīšanu tām. Darbs    ar savām sajūtām.

Pag CZ, neesi jau nemaz tik tālu no nesenas vēstures - tak literatūrā ir lasīta latviesu bildinājuma forma: "Vai nāksi pie manis par saimnieci?"   

CZuz, nedomā tik daudz, jāļaujās dzīvei un viss...

Darbs ar sajūtām?? Vai vari pakomentēt?

Ub, man te tā diskusija kā tāds rūpjubērns... Zadačka... I kur es tādu tēmu izraku??? pati brīnos :)

mariins... izklausās kā darbs sievietei. Vai nav tā, ka nevis prot, grib un var, bet viņai tas vienkārši sanāk, jo viņa tāda ir...       

Es kādreiz domāju, ka cilvēki dzīvo tikai klausot savām jūtām... tagad zinu, ka bezgala jauki ir ļauties arī sajūtām...

spare1... ir brīži, kad saķer kāda neprātīga ideja... bet nav īsti pārliecības vai tai ļauties vai nē. Jāpafiltrē jau tomēr,ko pašam vajag un, kas tikai mirkļa iedoma, kas nenesīs neko no foršuma. Ja ir pārliecība, bez šaubu ēnas, tad jā, dari to, ko jūti...

Roze3! ... . :) "Vai nav tā, ka nevis prot, grib un var, bet viņai tas vienkārši sanāk, jo viņa tāda ir... "
Jo labāk tai Sievietei! Viena no bīstamībam sākas tad, ja sieviete ar šīm prasmēm sāk vicināties kā ar karodziņiem un uzvesties kā reklāmas miets uz ielustūra, -- tad notiek vienīgi egoistiska pašapliecināšanās.

   vīrišķais domugājiens      
visu man, visu pašam   

Trīsstūri ir asi un durās sirdī. Es esmu pret trīssūriem, lai no kura stūra neskatītos.

I kāpēc man šķiet, ka tie veiksmīgie stūraiņi runā, izsakās. Bet tie, apdedzinājušies, tie klusē?

Nu, es pārāk tiem runātnīgajiem veiksminiekiem arī neticu, kompromiss ar savu sirdsapziņu nevar būt viegla lieta. Tas, ka viņa negrauž, jo viņas nav, tam arī neticu.

Visās lomās pabūts, viss izbaudīts, nekā tur laba nav, i nemaz runāt par to negribās.    

Pēc.. ir bijusi tāda sajūta, ka esi kā nosmērējies, netīrs un nomazgāties arī nevari... pašlaik sliecos domāt, ka garīgi stabils un spēcīgs, pašpietiekams cilvēks ir monogāms. Attiecību smalkumu, nianses gan garīgās, gan fiziskās var izbaudīt un sajust vienā stabilā pārī. Ja grib sajust kaut ko vienu veselu, skaistu... nevis: ar šo mīļāko varu parunāties, ar šo izmīlēties, pie šīs labi paēst, bet šis saldumiņš labi prot ... bet mājās tik zāģē dari to, dari šo, tagad darīsim tā un rīt lai man būtu lieliska priekšspēle... tad varbūt dabūsi, ja es nebūšu nogurusi, vai nesāpēs galva... es sevī esmu novērojis šādu sakarību, jo kaislīgāk sieviete atdodās, jo vairāk pašam gribas viņai palīdzēt palutināt izklaidēt, atrisināt kādu viņas problēmu, nevis otrādi... mans personīgais viedoklis.

citazuze
Tāpēc ka tā ir ērti domāt      
Viss sadalīts 2 kategorijās- laimīgie un lūzeri.Laimīgie dara šādi, bet neveiksminieki atkal šādi. Un nekādu starpvariantu vai noviržu. Ērti.
Bet tīri subjektīvi un dziļi manuprāt šī nu reiz ir gan tā tēma,gan tā vieta, kur dalīties ar veiksmīgu, vai neveiksmīgu pieredzi... vienkārši neatmaksājās.

Kad tad muldēšana vispār ir atmaksājusies?    

kādi ir apdedzinājušies stūraiņi?

malipka
eviena protams,    Tikai atšķirībā no citām pārāk liela muldēšana (atklātība) trijstūru u.c. kreiso gājienu jomā beidzas ar to, ka pieredzes īpašnieks dabū tikai sliktas emocijas par savas sirds izlikšanu uz plaukstas