Nesaprotu: kā var meklēt DRAUGUS? Paziņas - jā, domu un/vai gultas biedrus arī, bet jau Ovīdijs ir teicis, ka īsts draugs ir rets putns (amicus verus rara avis est).
Daudzi (arī laulātie) nodzīvo ilgu mūžu bez īsta DRAUGA un nepārdzīvo, bet, ja tāds tev tiešām ir, tad jāatceras Austrumu gudrība: "Mantu pazaudēji - neko nezaudēji, māju pazaudēji - neko nezaudēji, DRAUGU pazaudēji - visu pazaudēji".

"Dzīvē vienmēr gadās kaut ko iegūt un kaut ko zaudēt. Priecājies, ja esiuzvarērjis, un nenožēlo zaudēto! Nekad neskaties atpakaļ! Pagātni tik un tānevar mainīt.
Dzīvē galvenais nav cik reizes tu ieelpo, bet gan tas, cik mirkļi tevi atstājbez elpas.
Vienmēr tev būs bail… kaut ko pazaudēt un kaut ko iegūt. Vienmēr būs bailpalikt vienam. Slikti, ja pēkšņi vari kļūt nevajadzīgs, ja vari būt lieks. Nejau vienmēr cīņā ar dzīvi zaudē tikai vājie. Spēkam nav lielas nozīmes. Uzvarasgūt palīdz galvenokārt griba.
Vienmēr uz šīs zemes šalks jūras, tavu seju slacīs lieti, apdedzinās tuksnešusvelme un atvēsinās pirmais sniegs. Vienmēr būs trokšņainas pilsētas un klusaslauku mājas, skaļi tirgi, kur enerģiskas sievas piedāvās dārgas rozes, un būsaizmirstas mežu pļavas, kur vari saplūkt ziedus, lai pasniegtu savai meiteneivai arī aiznestu uz kapiem, kur guļ tavi piederīgie vai draugi.
Vienmēr pie tevis kāds atnāks un kāds no tevis aizies.
Vienmēr, kamēr tu dzīvosi, tu centīsies gūt laimi, varbūt tā arī nekadneuzzinot, kas ir laime un kādu to vēlējies gūt.
Vienmēr kaut kur blakus vai tālu būs cilvēks, kas tevi gaidīs. Tev tikai šiscilvēks jāatrod. Tev tikai pie šī cilvēka jāaiziet.
Tu kaut vienreiz dzīvē pateiksi – “es tevi mīlu”.
Tev kaut vienreiz dzīvē kāds pateiks – “es tevi mīlu”.
Vienmēr, kamēr dzīvosi, tu būsi cilvēks – tāds, kāds tu esi."
/E.Lukjanskis/

Mans laiks ir mana dzīve. Kam es dāvāju stundu sava laika, tam es atdodu daļu savas dzīves.