Nu nezinu, ko kurš tajā brīdī domā, kad štoko, bet iztēloties varu :) -Ja cilvēkam piemīt vājības, tad kāds tās parasti izmanto! Tie, kuri sevi izliek uz virtuālu vērtēšanu, visbiežāk ir ar pazeminātu pašvērtību- viņi vēlas saņemt uzmanības apliecinājumus nevis štokus..arī skaista sieviete uzskata, ka apliecinājumu nekad nevar būt par daudz, jo viņa no tiem barojas nevis vienreiz gadā, bet labāk katru rītu un vakaru :) Katrs štoks kopējo vērtējumu pazemina, tātad vienmēr ir trāpīc vājā vietā! :) Ja nebūtu trāpīc, tad nebūtu šādu tematu ne te, ne diskusijās, vai ne? Izlikt sevi uz vērtēšanu nozīmē zināmā mērā būt mazohistam, jo skaidri zini, ka būs arī štokotāji un tas nepatiks un būs jāpukojas- nu kā tad tā, nu kā tad tā :-) Reāli viss ir apm līdzsvarā- vieniem patīk tērēt laiku un rūpēties par to, lai viņus vērtē un gaidīt apliecinājumus un no tā baroties, bet citiem patīk tērēt laiku, lai štokotu :-)

Štokistu cīņu varbūt vēl varētu saprast... fano par kādu un citam ieliekot štoku, pavirza savējā stāvokli uz augšu... vēl arī cilvēks cīnās ar virtuālu ienaidnieku, tādā veidā gūstot adrenalīnu.
Bet, kā var izskaidrot to, ka iesēdina MK absoluti sveši cilvēki, kuru eksistence pat sapņos nav rādījusies..un sēžu jau vairāk kā gadu. Un tādi aug kā sēnes pēc lietus.
No sākuma arī sēdināju, bet tad nolēmu, ka nav savi nervi, ko bojāt... un lai jau tiek cilvēkiem vienīgais prieciņš.