Es satiku Tevi pavasarī Ievziedu laikā, Tu likies kā jebkura sieviete kuras tūkstošiem var satikt uz ielas, bet nemanāmi pašam priekš sevis iemīlējos, sāku mīlēt un sapratu ka mīlu Tevi kā nekad mūžā nevienu neesmu mīlējis.Man likā ka arī Tu mani mīli, jo dzirdēju tik saldos vārdus, redzēju tikai Tavu smaidu, jutu Tavus glāstus, nemanot ka Tev tā ir tikai spēle, ka tie visi ir maldi, ilūzija.Lai arī teici ka mani mīli, tomēr visiem to slēpi, pieprasot no manis arvien vairāk un vairāk.Es centos Tev patikt, pamazām zaudējot sevi pašu, kļūstot nicināms pats savās acīs.Es atdevu Tev sevi visu.Tu ar mani nekur negāji, vienmēr atradi atrunas vai vienkārši atraidīji, kaut pati aiz muguras gāji ar citiem, sarakstijies, flirtēji, koķetēji un tas Tev patika, man sakot pacieties, pagaidi.Un es kā apmāts Tev ticēju, kaut neskaitāmas reizes pieķēru Tevi melos un izjutu morālu nodevību, tomēr cerēju, kaut uzticēties līdz galam vairs nespēju.Tu aizgāji no manis un atkal atgriezies, un tā tas turpinājās, starplaikos priecājies un līksmoji, Tu mani samini, sabradāji dvēseli ar melu un liekulības dubļainām kājām.Tomēr esmu Tev pateicīgs, jo pats kļuvu labāks, izskaudu sevī daļu slikto īpašību un galvenais sapratu ka spēju mīlēt, pa īstam, no sirds.ka mana sirds ir dzīva un to man vairs neviens nevar atņemt, tāpat kā gleznotājam atņemot krāsas viņš nezaudē spēju gleznot, tāpat arī ir ar mīlestību, ja reiz cilvēks to ir izjutis sevī, to viņš nekad vairs nevar pazaudēt.Man Tevi neviens nav atņēmis, ja nu vienīgi Tu pati, un neviens nevar atņemt to, kā nav, manī mīlestība paliek vienmēr.kaut tā ir bijusi sāpīga, plosijusi sirdi, tomēr tas ir kas tik skaists un neviltots, ka to spēj saprast tikai tas, kurš pats ir mīlējis tā īsti, no visas sirds.Tu teici ka vēlies aizmirst pagātni, atsākt visu no sākuma, tomēr tie atkal izrādijās meli, Tu atkal mani nodevi, aizmuguriski flirtējot un saucot uz randiņu citu, vienlaikus atsakot ar mani kaut kur kopā aiziet, un es atkal gandrīz noticēju Tev.Esmu sapratis Tavu būtību, Tev vienkārši patīk sāpināt un īsti Tev neviens nav vajadzīgs, tomēr saku Tev paldies, piedodu un lūdzu piedošanu par visiem apzinātajiem un neapzinātajiem pāridarījumiem.Esmu iedevis Tevi visu ko spēju, un būtu varējis iedot vairāk, ja vien Tu būtu vēlējusies to pieņemt, bet Tev to nevajadzēja, Tev patika un sagādāja baudu tīksmināties par cita dvēseles sāpēm, patika nerēķināties ar cita jūtām, redzot tikai sevi, savas vajadzības, savu paštaisnumu un egoismā neko citu apkārt.Paldies Tev, Tu biji man laba skolotāja, mana ticība ir zudusi Tev, ne sievietei kā Dieva radītam brīnumam.Es sadegu mīlestības pinekļu liesmās kā Fēnikss, lai atkal atdzimtu no pelniem jaunā kvalitātē... Novēlu arī Tev iepazīt Mīlestību.Neviens nezina tās nozīmi līdz pats nav mīlējis pa īstam. No sirds. Bez naida un alkatības. Bez nosacījumiem.Vienkārši tā no sirds... http://www.youtube.com/watch?v=CVYHy5-x_dg&feature=player_embedded