Log in
Advertise
selenga

Atmiņu skrandas

Satiekot Tevi tik jauku, tik skaistu, tik mīļu, tik neatkārtojamu, cilvēkam sirdī uzziedēja pavasaris.Maz pamazām tas sāka atgūt eņģeļa izskatu, kas viņš reiz bija.Par eņģeli, kas sargā, lolo, rūpējas.Par mīlestības eņģeli.Tomēr Tev nevajadzēja eņģeli, eņģeli, kas vienmēr nesavtīgi mīl... Tev vajadzēja ilūziju tēlu, savā prātā izgudrotu, izsapņotu... Kādu?Tu pati īsti nezināji kādu.Bet eņģeli Tev nevajadzēja, Tu biji pārāk tuvu zemei.Tu gribēji lauzt un pārveidot savu Dieva sūtīto eņģeli.Viņš centās būt labs, centās patikt, viņš ļoti centās, bet nekad Tev nebija labi, jo viņš tomēr bija eņģelis, ne Tevis izdomātais tēls.No eņģeļa koši baltajiem spārniem sāka izkrist krāšņās spalvas, bet ar to Tev nepietika, Tev vajadzēja savam eņģelim apgriez spārnus pavisam... Tad kādā brīdī Tu blakus ieraudziji sev bijušo eņģeli skumjām acīm, sagrautu, nelaimīgu, nožēlojamu, apgrieztiem spārniem un teici-""Nevajag man tādu eņģeli""""Man vajag to eņģeli, kas agrāk bija, kura spārnu apskāvienos es jutos droša, mīlēta, sargāta, lolota""... Eņģelis sapurinājās, tam sāka pamazām ataugt spārni, tomēr Tev nevajadzēja eņģeli, kas Tevi vienkārši mīl, jo pati nespēji mīlēt.Tu mīlēji tikai sevi un sevis izdomāto tēlu.Un atkal eņģeļa ataugt sākušie spārni tika nogriezti, atstājot tik atmiņu skrandas.Atmiņu skrandas par bijušo, skaisto, neviltoto eņģeļa mīlestību.Eņģelis skumji uz Tevi paskatijās saprotot ka Tev nevajag ne eņģeli, ne viņa mīlestību, tik sevis pašas izdomātu mīlestības ilūziju... Kā jebkurš sapnis.ja netiek meklēts tā piepildijums pārvēršas skumju atmiņu skrandās no tā skaistā ko esi sagrāvusi pati... /Cik bieži mēs nepamanām un projām raidām Tēva sūtītos eņģeļus, jo viņi nav tādi, kādus mēs to iztēlojamies, un tad dzīvojam savās atmiņu skrandās/...

Published by: selenga
Published: 11/04/2011 20:59
Viewed 1453 times
Comments: 0
0 people like this blog
Comments (0)
At this time, we only use technical cookies to ensure the proper functioning of the website. More information