Reizi pa reizei mocos ar iedvesmas meklējumiem, lai atgrieztos tur, kur kādreiz biju, bet nesapratu. Veco vairs neatgriezt, bet ar varu neielauzīsies vairs tur,   no kurienes pats aizgāji...

Par iedvesmu es pārdotu pasauli

Pasauli, kas sapņot liedz...

        Nevajag man ilūzas lomas

        Nevajag man tukšas pasaules domas,

        Nevajag man pasaules zūdošo slavu,

        Nevajag!

 Labāk tad palieku es viens!

        Viss apkārt ir izmiris.

        Izmiris un jūtos te siets.

Apnicis padoties, padoties pasaules domām,

Apnicis padoties pasaules smadzeņu krokām.

Apnicis!

       Man nevajag pasaules slavas.

       Man nevajag pasaules baudas salas,

       Man nevajag visu, kas sapņot man liedz.

 Man vajag tik vienu.

      Satikt pasauļu robežās bez zemiskas slavas

      Bez pasaules, kas apkārt tev kliedz.

      Bez pasaules, kas sapņot tev liedz

Tikai vienu. Tikai dvēseli sietu

Bez robežām, bez akmeņa kaklā.

 Bez izmisuma tvēriena aklā

       Man nevajag apkārtni

       Man nevajag daudz

       Tik iedvesmu un pasauli,

       Kas lidot tik sauc

Ja nē. Tad labāk palieku es viens.