Netaisos nevienam oponēt.Izteicu savu viedokli, kā izprotu šo izteicienu- vienkārši nevar komentēt izteiciena jēgu, pieņemot par pamatu tikai šos Larofuško vārdus un nepaplašinot domu.
Citādi tas būtu kā zirgam auzu maiss kaklā... acu priekšā tikai un vienīgi auzas:)

Bet neviens taču neliek salīdzināt cilvēku laimīgumu!
ok, palabošu - nevis muļķīgs apgalvojums, bet pavisam lieks. Jo izejas punkts, mērs - tās tomēr ir paša cilvēka sajūtas ’te un tagad’, lai kādas tās arī nebūtu.
Tas, kā tas tiek vērtēts vēlāk, vai tiek vērtēts no malas - tas jau ir mazsvarīgi.

Pilnīgi piekrītu šim izteikumam. Objektīvais, manuprāt, ir laiks. Tas vienmēr nosver visu un saliek pa plauktiņiem. Izjūtas - laimīgs cilvēks vai nelaimīgs - ir subjektīvais faktors. Nevar salīdzināt - tas cilvēks ir laimīgāks vai nelaimīgāks par to citu cilvēku... jo katram ir savi izjūtu sliekšņi un līmeņi. Salīdzināmās pakāpes jēdzieniem - laimīgs un nelaimīgs - apgalvojuma formā var lietot tikai cilvēkam atskatoties uz savu pagātni... Šodien es jūtos ļoti laimīga, bet rīt jau varbūt būšu spējīga maziet citā leņķī paskatīties uz šodienas izjūtām - tās tik spilgtas vairs neliksies un es tik laimīga , kā vakar, nejutīšos.

Muļķīgs apgalvojums, manuprāt.
Kas gan šajā gadījumā ir objektīvais pret subjektīvo... ?...