Un vienalga... tā nu reiz IR patiesība...

wieks, tai kuru mīl, tai ir pēdiņas... , bet pārējām pēdas.

,,,ja būtu vecis, atšautu:))))
tā tik vēl trūka... aukstas pleznas pie siltām olām...

ko mēs zinām par otru? nu vismaz to, ka viņai ir aukstas pēdas, bet viņam siltas olas... (pēdiņas ir ļoti retai sievietei... )

mīlestība ir tad... kad tā ir,vismaz ,kad mums pašiem šķiet,ka mīlam... a ko napig zinam par otru?
tikai ilūzija...

ļoti pazīstama sajūta.. Bet.. drīzāk piekrītu domai, ka mīlestība ir tad, ja tās nosalušās pēdiņas gribas sasildīt tikai vienai sievietei, ar kuru vīrietis dzīvo kopā!.. Bet piemērā minētais nozimē, ka sieviete ir mīlēta.. bet tas varētu būt vienlaicīgi ar vairākām, ja ne ar vienu tā īsti nedzīvo kopā... kaukā tā..

Vienkārši apspēlējam kārtējo mīlestības definīciju... romānā tā nebija lepošanās... bet doma, kas pa druskai to caurvija..

Ar ko gan tikai nav jālepojas, lai visiem parādītu, ka tik ļoti tiek mīlēta... Tā jau laikam jauna cilvēka -pareizāk sakot vīriešu - anatomija būs :)))

Sāls ie iekš tā, ka mēs negribam, lai mūs silda jebkurš... lai cik stipri viņš mūs mīlētu.

Romāns bija angļu, varbūt uz mūsējiem nemaz tas neattiecas :-)

Bože,moj!Kas tik tiem,nabaga,vīriešiem nav jāpārdzīvo,lai pierādītu,ka mīl... :)))))))