Log in
Advertise
lams

Kā bija diena...


Kā bija diena,

Tā vakars klāt

Un atkal nakts ir

Manā sirdī...

Tur tukšums

Mājo dziļi slēpts

Un smeldzīgas ilgas

Paslēpes spēlē...

Un joņo sapņu

Krāsainie tēli,

Pasauli krāsot

No iekšpuses -

Tik nezin viņi,

Ka jau par vēlu,

Tur tik tumsa

Un vientulība mājo...


Published by: lams
Published: 25/04/2010 01:54
Viewed 1616 times
Comments: 3
0 people like this blog
Comments (3)
kurmite5 | 26/04/2010 14:15
Piekrītu cipresei, ka cilvēka sirdī ir vieta daudzām sajūtām un kā mēģināt tās aizvietot- pat izmantot savā labā. Nesen lasīju grāmatu- cāļa zupa vientuļai dvēselei... man patika.. ..
ciprese55 | 25/04/2010 09:08
Domāju, ka cilvēka sirdī ir vieta daudzām sajūtām... un ja kādreiz kādu vietā rodas rodas tukšums, vajag padomāt, kādā veidā tās tajā brīdī aizvietot ar citām. Pasauli izkrāsot un no vientulības izkļūt var tikai cilvēks pats - ja viņš to patiešām vēlas. Lai to izdarītu, nekad nav pr vēlu un nemaz nevajag tik daudz. Nevajadzētu paļauties uz to, ka tikai kāds cilvēks no malas var izkrāsot pasauli un aizdzīt vientulību un tumsu no sirds... Cilvēki mēdz arī pazust no dzīves un tad atkal būs sagaidāms kritiens tumsā un vientulībā...
kurmite5 | 25/04/2010 06:55
tici... viss var mainīties... pavisam pēkšņi ..
At this time, we only use technical cookies to ensure the proper functioning of the website. More information