..kāds manuprāt ir īsts vīrietis... un es uz brīdi aizdomājos, bet tik uz mazu, jo vajadzēja vārdos ietērpt to, ko jūtu, bet atbilde ir vienkārša - manprāt īsts vīrietis ir patiess vīrietis... tāds, kas dzīvi pieņem kā dzīvi un spēli vienlaikus, kas spēlē šai dzīves uzvedumā ne pēdējo lomu... tāds, kas apzinās, kas viņš ir un vienlaikus nepārspēlē savu lomu, liekot izskatīties smieklīgam... tāds, kas man teiks vienmēr patiesību, lai cik arī viņa rūgta nebūtu... tāds, kas pienāks klāt un teiks - Zini, Jaukā, mums viss bija labi, bet tā ir sanācis, ka jāšķiras... un to pateiks acīs, lai cik tas ar sāpīgi nebūtu, es pārdzīvošu - protams dusmošos uz sevi un viņu, bet tad nomierināšos un dzīvošu tālāk, nevis turēs mūžīgā neziņā...