Tieši tā, lai varētu atļauties runāt vienmēr patiesību ir jābūt pašapzinīgam un drosmīgam.

Tā ir atklātība,godīgums un domāju tā ir labāk.Un citiem tas nebūt nav sāpīgs process.Varbūt vēlējās to pašu,tik nebija drosmes pateikt.

Mēs jau tagad redzam to saucamo diplomātiju no augšas. Tad jau tas ir normāli, ka mums valdība nepārtraukti melo. Mēs mācāmies no viņiem un pieņemam to kā normu.
Drosmi biju domājusi attiecībās. Pateikt, ka viss ir beidzies un otru neizmantot.

akla drosme ir drīzāk kā muļķība ikdienā - drosmīgi pateiksi un pēc brīža jau nožēlosi- būtu labāk klusējis! diplomātija ir daudz vairāk vērta..

reizītēm gan jābūt riktīgām iekšām,lai kaut ko lieku arī paturētu sevī.lai pēc tam nav kauns,atceroties.

Nu kaut kādām""iekšām"" jau jābūt,ne katrs atklāti spēj pateikt,ko domā!