Pats nožēlojamākais, ko var izdarīt vīrietis, - pēc attiecību izbeigšanas žēloties pa pasauli un stāstīt draņķības. Tā ir nabadzības apliecība gan kā cilvēkam, gan kā vīrietim. Viņš ar to dara kaunu nevis tai sievietei, bet pats sev. Protams, katru attiecību pārtraukšana ir sāpīga, bet, ja vīrietim vairs nav savas sejas, ir grūti viņu sveicināt. Tas ir jautājums par to, kā kurš tiek galā ar savām sāpēm. Cits to pārvērš sliktā enerģijā. Nezinu, vai tiešām, izpaužoties tādā veidā, ka esi apčakarējis savu "veco" sievu un nu jau"neaktuālo" bērnu, var kļūt vieglāk ap sirdi.