"Sievietes ir kā āboli. Labākie āboli ir pašos augšējos zaros (viņu tur mēdz būt par daudz). Un daudziem nav drosmes rāpties tiem pakaļ (daži uzrāpjās, a tur tikai serdes palikušas), jo viņi baidās nokrist un sadauzīties. Bet tie āboli, kas ir augšā, domā, ka ar tiem kaut kas nav kārtībā, jo neviens nerāpjas pakaļ. Taču ar tiem viss ir kārtībā (viņi vienkārši ir par augstu,cik vienkārši). Tikai parasti vieglāk ir salasīt tos, kas mētājas pa zemi (tie ir tie no augšas,ko vējš šmik) vai aug apakšējos zaros"
... "Ā re če nu par āboliem, tie augšējie dabū visvairāk saules (ādas vēzis utt) un ir visgaršīgākie(diabēts), arī skaistākie (ādas pievilkšana), arī tārpi viņus saēd retāk (pesticīdi), bet tai pašā laikā tie ir visneaizsargātākie, putni tiem uzklūp pirmajiem un paliek tikai serdes, arī rudens vēji augšējos nesaudzē, (tie nobirst zemāk par zemajos zaros augošajiem).

  Tāpēc tos vienmēr nolasa pirmos (tātad tur augšā nekas labs nepaliek, protams ja nezog), ziemā augšējie saglabājas (pagrabā un mitrumā) visilgāk (ja neaizmirst un nesapūdē), tāpēc tos ēd pēdējos.

   Augšējie ir izredzētie, ne katram lemts būt tur augšā, tā ka meitenes no augšējiem zariem, jums nav par ko uztraukties!"

  Labāk jau nu tomēr uztraucieties ,ka neesat par augstu, aizmirsīs novākt, uzklups putni, uznāks ziemas sals u.t.t.