bet tik pat labi var zaudēt arī to, ja nebūsi pieķēries :) jo tas otrs to var iztulkot kā vienaldzību, to, ka viņš nav svarīgs un neinteresē

bet kā iemācīties un tikt ārā no stipras pieķeršanās? :)

Pieķerties nevar nekam un nevienam, jo, tiklīdz jel kas ir ļoti dārgs, tas kļūst apdraudēts.

>vara-viksne
>vai drīkst domāt, ka bija kāda pārāk liela pieķeršanās ?
Domāt jau nevienam nav liegts, bet šāds apgalvojums no augšminētā neseko, vadoties no man zināmās un saprotamās loģikas.

tikko jauns puisis aizgāja no šīs pasaules... attāli pazīstams.
vai drīkst domāt, ka bija kāda pārāk liela pieķeršanās ?

makalns
Vai tiešām tāda māciba nāk .. vienmēr un visiem ?

>dina66
Ja būsi bērniem pieķērusies tik ļoti, ka negribēsi viņus atlaist savā dzīvē, baidos, ka nāksies viņus zaudēt. Bet, ja viņus patiesi mīli, viņi aizies savā dzīvē un nekur jau nepazudīs. Un tos, kurus patiesi mīli, nezaudēsi.
Ja pieķeramies tik ļoti, ka par katru cenu gribam paturēt, tad neizbēgami nāk zaudējums. Kā mācība.

viss ir daudz vienkāršāk, visas pieķeršanās nav jāzaudē, tikai tās, kuras paši nepamatoti emocionāli pārspīlējam

Es tā kā gribētu iebilst kategoriskajam apgalvojumam, ka tas kam/kuram esam pieķērušies ir jāzaudē... man nav saprotama vārda "jāzaudē" jēga šajā kontekstā un rodas jautājums- kurš tad ir to noteicis, ka tam tā obligāti ir jābūt? Man šis apgalvojums šķiet pretrunīgs, jo pieķeršanās ir līdzvērtīgi mīlestībai un kāpēc man tas , ko mīlu būtu obligāti jāzaudē? Es šo domu interpretētu mazliet citādāk, ka to , kam pieķeramies, mēs nevaram paturēt, bet tas nenozīmē, ka mēs to obligāti zaudējam... mēs taču atlaižam savus bērnus savā dzīvē, kaut arī esam viņiem pieķērušies... bet nezaudējam, mēs vienkārši nepaturam kā privātīpašumu.

TāPēC tiešām jāmācās nepieķerties,bet tas nav viegli ... mainās pat cilvēka raksturs,tas tiek vairāk tendēts uz sevi,kas nu nebūt arī nav tik patīkami pašam ,no savas pieredzes :) sabalansēties ir jāprot .

nemaz nepiekrītu šai atziņai..vai tad visam jāpiekrīt,ko kāds ir teicis?
es gribētu teikt tā,ja kādam esi pārāk pieķēries,to ir sāpīgi zaudēt..:(

Te iet runa par pārlieku pieķeršanos, jau kā atkarību. Tad sanāk, ja to zaudē... tad zaudē visu... tas nekas labs nav. Pieķerties vajag, bet jāpadomā arī par savu - es.

Vienam Lazarevs, citam Siņeļnikovs, vēl citam Ošo, kādam Bībele, citam ... utt. Eh.

Emocijām ir jāizpaužas. Kamēr neesam mūki Tibetā.
: )

Citāts jau vairāk aicina ieturēt emocionālo līdzsvaru savā attieksmē pret sevi,pret lietām un citiem cilvēkiem... Līdzsvara likums ir viens no kosmiskajiem likumiem...

Ir labi, ka ir iespēja ļauties provokācijām. Reālajā vidē to nevar atļauties- bet šeit var ļauties un tad redzēt, kas ir pašam aiz ādas , cik prāta, cik inteliģences.

>vara-viksne
Hotabičs ir provokators.
Uz tādiem viegli "uzrauties".

makalns

Viņš uzprasās uz ķircināšanu : )

Hotabič, prieks, ka Tev ar sievu ir viss kārtībā!
>vara-viksne
esi uz hotabiču acis metusi?

oooo.. hotabič.. ņem un pieķeries viņai !!