nu, ja es to apēstu- bezkaislīgi gulētu reanimācijā

hhmmm, kaisliibas... kad taas mostaas... :)))
tad rodaas:)))

> kurmite5- protams, ka arī raitā solī citur- arī darbiņos, tik redz to apzināti izvairījos pieplusot tām daudzajām kaislībām ( nedod die’s, piesies vēl kāds karjerismu, hi :)) ... )
>delikatese, ēdam mēs, lai būtu spēcīga miesa un gars (jā, arī tam , manuprāt, ir jādod barība), kopjam savu mājokli, lai būtu tīkama vide, kurā sapņiem dzimt un mājot kaislībām, kas savukārt dzīs - raus traukties vēl pēc kā lielāka, skaistāka, taču šam brīdim varbūt netveramam... ? un vispār, kāpēc gan ēstgatavošana nevar tapt par kaislību ??? Ouuuu, arī to savreizi (neba katrreizi, kad ēdam tikai tāpēc, ka jāēd) ar tādu aizrautību- fantazē, ekspermintē, miksē tik kopā (nenoliedzami jābūt kādai sajēgai, hi :)! ) taču šad tad samiksējot kopā prātam nepieņemamo (itkā nesavieojamo)... mmmm, kas par garšu buķeti !!!!!!!!!!! Tagad mūsu pavārmākslas gaišie prāti to dara, bet n-tos gadus atpakaļam... hmmm, fantāziju lidojums dikten šaurs... Es gan paprovēju- pie tradicionālās ceptās olas tapinājās salāti (kiš-miš)- sīpoli (labāk zaļie lociņi), apelsīns, banāns, ābols, kivi, kāda vīnoga, pāri visam majonēze- manas garšas maņas uzņēma to ar lielu labpatiku... pēčāk jau lūgtin lūdzās atkārtot šo miksējumu :) Jautājums- Un kas gan būtu, ja tajā padarīšana iztrūktu KAISLĪBA ???

nu nezinu, nezinu vaigluži nekas- māju kopjam,ēst gatavojam, kāda tur kaislība

Tā jau lielākā no lielākajām mākām dzīvot pilvērtīgu dzīvi, būt saskaņā ar sevi. Ja pietiek kaislība mežam un jūrai, tad noteikti ar tādu pašu azartu var mesties citos darbiņos.