Nav jau starpiba, karjeras kāpnes, izglītība, sekmes biznesā vai jel kas cits.
Ir jau labi, ja tas otrs ir kā dīķis. Sliktāk būtu, ja būtu kā akacis... :)

Estragon, es šeit nedomāju "karjeras kāpnes", bet gan spēju mainīties, pilnveidoties. Runāju par situāciju, kad viens ir kā upe, kurā ieplūst avots, bet otrs kā sastāvējies dīķa ūdens...

<krasula> pateica to ko es pārformulētu: ja divi ir kopā tad vismaz vienā virzienā jāskatās.
Doma, viens kāpj, otrs ne... vēsturē daudzreiz lasīts, ka sievietes upurējušas savus talantus vīra karjerai. Tālākais no šī vīra atkarīgs. Vai viņš būs pateicīgs un cienīs šo upuri, vai vienkārši, pakāpies augstāk, vairs neinteresēsies, kāpēc viņš ir pakāpies, un dosies jau savā, augstākajā līmeni citus apvāršņus meklēt.
Tepat Latvijā ir nācies pieredzēt, ka sieviete, kas izglītotāka un ziōšāka, vīri labprāt par mājas pelēm grib pataisīt
Nerunāsim nemaz par veiklajām jaunajām meičām, kas izmantojot pavecu vīru stāvokli un zināšanas , ātri uztraušas pa karjeras kāpnēm, un tad rezultāts viegli prognozējams... :)

taa laikam ir...

"kļūstiet par individuālistu, lai izskaidrotu, kāpēc esat tik lielisks, un atrastu iemeslu visam labajam, kas ar jums jebkad ir noticis. Sakiet, tas nav tikai tāpēc, ka jums palaimējies būt īstajā laikā un īstajā vietā, bet tāpēc, ka jums piemīt tādas personīgās īpašības kā rakstura stingrība un mērķtiecība, pateicoties kurāmesat nonācis tur, kur šodien esat."

Viirs ar sievu dziivojot ilgstoši kopaa kļuust liidziigi, viņi viens no otra daudz ko paarņem. Ja viņi viens otru papildina un neapzinaati, neuzspiesti pilnveido, tad ir labi, bet kaadreiz ir arii taa, ka tas viens otru bremzee vai pat velk uz leju, gremdee[ piemeeram, ja viens ir kļuvis par alkoholiķi], tad ir jaašķiras. Vai arii deeļ greizsirdiibas, egoisma viens otram taa leenaam apgriež spaarniņus, tad arii, domaaju, ka jaalaižas prom laiciigi.

Par tiem pakāpieniem Krasulai laikam būs taisnība...

Cilvēks var un viņam vajag pašam sevi nepārtraukti pilnveidot, barbarosa. Taču, ja viens no partneriem pārvietojas pa kāpnēm uz augšu, bet otrs visu lauku sēž uz viena un tā paša pakāpiena, tad starp viņiem attālums kļūst arvien lielāks un lielāks...

Jaa, piekriitu, ka svariigi, lai viens otru gariigi bagaatinaatu, citaadi attri iestaajas taa tukšuma sajuuta.

Nu nezinu,krasula... man tas nav svariigi,jo tas vai notiek,vai nenotiek,un cilveeka gariigaa bagaatinaashanaas nav atkariiga no kaada cita.

Nesen man rokās trāpījās franču psihologa I.Muano grāmatiņa "Mīlestības Noslēpumi". Saturs veltīts kopdzīves "zemūdens akmeņiem". Diezgan interesanta.
Nav tik būtiski, ar ko katrs no partneriem nodarbojas un uz ko tiecas, tomēr ir svarīgi, lai viņi viens otru spētu garīgi bagātināt. Tas wieka kontekstā.

/buutiibaa piekriit melleniitei/
melleniit,bet tas ir citaats,vai ne?;)
Tas nekas-atbilstoshs un labs citaats:)

wieks, pacenties izraisiit emocijas, paardziivojumu emocionaalu, paciinies. Neesmu jau nekaada gudraa un man arii nesanak viss kaa esmu gribeejusi, bet vismaz nevarees paarmest sev, ka neko neesmu meeģinaajusi. Bet dažreiz varbuut var atrast citu, radnieciskaaku dveeseli.

Pasaule ir tāda, kādu mēs to iedomājamies esam...
Katram sava realitāte...

Jā, vņiem visiem savā ziņā ir taisnība... Bet, ko darīt cilvēkam, ja viņš sajūt: nu nevar būt, ka tas ir viss, ko es esmu sasniedzis savā dzīvē, var taču būt vēl labāk!... bet otrai pusītei tāpat ir labi - vienkārši nodarbojas ar seksu un viss cits neinteresē????