Vai nu tā mežs jāapgāna... !

Dusmas nevajag izgāst, bet vienkārši aiziet uz mežu un iztrakoties... Var pamēģināt sportot...

Nu nopublicē gan! Tu kādu vismaz pārsteigsi, mani nē!

Nervi,nervi,melnais saraksts... nu visus Tavus nikus es te nepublicēšu nebaidies gan ... ,saudzē sevi,tik daudz pēc mīļuma alkstošo,pēc melīgā viltus vārda...

bēdīgi... nelien, kur nevajag!

a,ko doma tāda samocīta,kur PRAVIEŠA runas dotības palikušas????? izkriti no lomas...

Ko nu šķiet kāds sajaucis blogus, vau sajaucies, vai sajucis aiz savas depresijas virtuālajā vidē, ko kau sagruzījies...

depresija... ’’iegruzīšanās’’ virtuālajā vidē ... ’’sagruzīšanās.’’.. lielās patiesības meklējumi ... erotiskās masāžas ... urrāāāāā iedegusies lampiņa... apgaismība pārņēmusi... ,ļoti cerams ka arī depresija pārgājusi,kārtējam tearālim...

Wieks, es to apzinos, ka daudzas lietas gribu un gribu ko citu, kā man ir, lai gan man ir labi...
Villija, ar to konstruktīvismu... laikam jau visi uz to nav spējīgi...
Liesmiņa, vai tad tie, kas nodarbojas ar jogu kļūst mazjūtīgāki? Jeb kā...

Arexa, es bieži esmu uzskatījis, ka nav lieki jārunā, bet ir jārīkojas. To arī cenšos realizēt, bet palēnām cenšos, tomēr , arī runāt...

Bet kā ir jums?

Labi, ja ir kaads, uz kuru vari padusmoties... labaak, nekaa dusmas sagrauz tevi no iekshienes un tu paliec viens ar savaam dusmaam... Pasaki paldies saviem miiljajiem, ka vinji ljauj Tev dusmoties uz sevi!

Nodarbojies ar jogu, lai dusmas un vispār spēcīgas emocionālas jūtas, saviļņojumi kļūtu mazāk iespējami!

Mums ir mācīts, ka dusmoties ir slikti. Un tā mēs "norijam" dusmas un jūtamies vainīgi, ja dus mojamies. Bet, ja ir par ko dusmoties? Tad jādusmojas un jāpauž dusmas konstruktīvā veidā: ja kaut kas nepatīk, tad tā tas ir arī jāsaka ... ja ir problēma, tad tā ir jārisina . Citādi, zalaslapas, sanāk, ka Tevi grauž gan dusmas, gan vainas sajūta.

Nekas nav tā kā mēs gribam... varbūt gribam nepareizi?

Varbūt tas teiciens- gribu par to parunāt- noder. Varbūt jau mājās uzreiz sākt ar atzīšanos, ka es te drusku pabļaustīšos, jo man... Lai nekrājas iekšā... ?????

Bet tā nevajadzētu darīt!!!!
Kā no tādas situācijas tikt vaļā!

Dusmas ir kā ūdens trauks. Sakrajas, sakrājas un tad nāk pāri malām... Un Tā laikam daudziem gadās, ka sabiedrībā krājam un mājā pat kaķim pa asti sadodam, cik viss esi pilns...

Jā, gaužām!
Un žēli lūkoju arī uz tiem, kas tā dara...

Jūties vainīgs, ka esi dusmojies uz saviem mīļajiem un paziņām?