Nez, BILDE te ir iespejama
Attiecību jautājumi no  ezotēriskā skatījuma
Pie vēdiskā astrologa 90% sievietes griežās ar attiecību problēmam, 5% interesē darbs, karjera, 5% vai pamest Latviju, paziņa, kas ar to nodarbojās, teica, ka viņam tas jau līdz brošai, tie jautājumie par attiecībām
Ko pašas šis sievietes raksta, jāsaka, nav parastā pelēkā pele, drusku ezotēriķes
Bija agrāk doma dibināt KLUBU iepāzišanas mistiķiem, ezotēriķiem, paziņa izveidoja tādu VIEDS portālu, tur ap 500 cilveki reģistrējās, bet uznāca pirmā lielā EKONOMIKAS KRĪZES 2009 gada, un viss iznīka
Pēdejos gados vispār visur ir paklusums, cilvēki nav nekur atsaucīgi, reti kur ir aktivitātes
Dažas domas, no sieviešu puses, par vīriešiem
Man te savos dzīves ceļos ir radušās nopietnas pārdomas. Nu jau kādu laiciņu esmu šķīrusies, tātad esmu brīva un atvērta jaunām, skaistām attiecībām. Šī "meklējumu" perioda (nu jau vairs neko speciāli nemeklēju, iespējams, ka jāstrādā ar sevi vairāk :() secinājums par Latvijas brīvo vīriešu "tirgu" (atvainojos par šī termina izmantošanu) ir tāds - ja mums sakrīt garīgi, tad noteikti ir kaut kas, kur nu galīgi nesakrīt. Parasti ir kaut kāda dzīves joma, kurā man absolūti nav pieņemama vīrieša attieksme. Piemēram, vīrietim ir absolūti nesakārtota praktiskā dzīve, finansiāli izaicinājumi, kā arī man nepieņemama attieksme pret lietu kārtību, attieksme pret personisko higiēnu klibo, finansēs ir totāls haoss (ir bijusi pieredze ar parādniekiem). 
Un te nav runa par pieņemšanu/nepieņemšanu, bet gan par pamatlietām, kas man ir svarīgas. Ak, jā, gramatika klibo šiem vīriešiem...
Pārdomas par tēmu “attiecības” (nekas nevienam nav domāts personīgi, jebkura sakritība ir nejauša un bez nolūka kādu aizskart vai sāpināt):
Bieži ir dzirdēts teiciens: vēlos saņemt to, kas man pienākas. Taču varbūt, mēs jau saņemam to, kas mums pienākas, vai arī to, ko izvēlamies, vai to, ko spējam sev piešķirt? 
Ja ap mums ir vīrieši, kas mums nepatīk, kas šķiet neatbilstoši mūsu līmenim, iepējams, mēs sevi nepietiekami pazīstam. Varbūt neesam vēl gatavas savam “ilūziju princim”. Un, ja saņemtu to, ko esam izsapņojušas, tieši šobrīd, iespējams, mēs to drīz vien to salauztu, jo tas nespētu izturēt realitātes nesakritību ar piestādītajām prasībām, vai, mēģinājumus to pakļaut un pārveidot, neprasot, ko vēlas viņš. 
Vīriem šķiet, ka sievietes vienmēr paliks, kādas viņi tās izvēlējās, un nekad nemainīsies, bet sievietēm, ka tās spēs “negatavo, bet viņuprāt potenciālo” vīru uzlabot un izaudzināt pēc savas gaumes, būdamas pārliecinātas, ka zin, kā viņam būs labāk. Un abi maldās – sievietes aug un mainās visu dzīvi (pārsvarā gadījumu, izņemot tās, kas izvēlas degradēt, jo uz vietas jau nekas nepaliek), un vīriešus ar varu, šantāžu un spiedienu nevar pārveidot, tikai salauzt. Un tad brīnās, kā tad tā – tas nav tas cilvēks, ko izvēlējos – salauztais vīrietis sāk dzert, lietot narkotikas, pazūd darbā, copēs, ar draugiem, garažās vai galu galā sameklē sev čiepiņu, kam viss patīk un kas viņu apbrīno tādu, kāds viņš ir šobrīd, vai vēl cits variants, to ir neskaitāms daudzums, pat slimot ietipst kategorijā “salauzt”?
Nav retums, kad sievietes, īpaši tās, kas uzskata sevi par garīgām un izaugušām no “parasto cilvēku” līmeņa, vēlas satikt jau pašrealizējušos vīrieti, kas atrisinās visas viņas problēmas, bet vīrietim tas priekš kam? Ko viņš saņem? Kāpēc lai viņš izvēlētos šo problemātisko sievieti? Viņam jau ir savi izaicinājumi, kur realizēties. Un cik daudz no viņiem ir jaunu attiecību meklējumos – ja jau viņš jau ir realizējies, tad pārsvarā gadījumu arī attiecībās. Kurš redzējis sludinājumu: “Meklēju sievieti ar vislielākajām problēmām un labprāt dzīvošu viņas dzīvi un ar prieku un mīlestību būšu kalpībā uz mūžu. Būšu vienmēr viņai blakus un vienlaikus pelnīšu daudz naudas, lai viņa var baudīt dzīvi un trenēties  savā pašizaugsmē, eksperimenētjot uz mani – izaugs vai salūzīs”?
Iespējams, ja mums būs tik daudz mīlestības, ka mūsos tā vairs nesatilps, visas traumas un sāpes būs dziedinātas un mācībstundas apgūtas, mēs sāksim starot, un ap mums pulcēsies gribētāji pabūt mūsu dziedinošajā Gaismā, piepildīties ar Gaismu, vēlāk pat, kas zin, to kopā daudzinot, taču negaidot kopīgu sadzīvi un kompensāciju par izstaroto Gaismu. Tās vienkārši ir daudz un nerodas iztrūkums, tikai aprite. Bez gaidām, bez prasībām, pieņemot, kā notiek, un pateicībā par to, kā ir tieši šobrīd.
Ja Dievam lūdz mīlestību, tas atsūta tos, kam tā ir visvairāk vajadzīga, lai mēs iemācītos to radīt un dalīties ar to? Un ja mēs vēlamies būt spēcīgāki un izturīgāki, Dievs atsūta mums izaicinājumus, kur savu spēku varam rast un vairot – kā tauriņš, kurš stiprinās, izlaužoties no kūniņas? Un kas notiek ar tauriņu, ja viņam palīdz?
Taču varbūt, kad sieviete ir izaugusi un pašpietiekama, un nemeklē vīrieti, kas atrisinās viņas sadzīvi, viņai vairs nav nepieciešamas attiecības un viņa to arī vairs neizjūt kā iztrūkumu? Jo varbūt attiecības pārsvarā gadījumu šobrīd ir domātas kā savstarpēja neapstrādāto dārgakmenu slīpēšana? Un, ja ap sevi neieraugam potenciālos pāra kandidātus, varbūt ne tur esam vai ne uz to skatamies? Kas zin
Kāda mācība ir vientuļajām sievietēm? Kāpēc dvēseles izvēlas šo pieredzi?
Nu manuprāt ir tieši otrādi,   agrāk ļoti popularizēja sievieti karjeristi, kura visu var, tagad jāsaprot kā sieviete rādītāja, vīrietis darītājs...
Nu vismaz pēc vēdām nekas nav mainījies, ja skriesi vīram pa priekšu,   visu varu, visu pati, nekā laba tur nebūs... Pati reāli esmu dabūjusi kārtīgu "padnošku " kad biju atļāvusi savai vīrišķajai daļai aizrauties un meklēt papildus darba iespējas,   tādējādi kaut kādā mērā apdalot savu ģimeni,   no sērijas, ja jau vīrs neprotās vairāk pelnīt, tad es to darīšu... Un tad ļoti skaisti var redzēt kā Visums saliek visu pa plauktiņiem...
Ziniet, es savās iepriekšējās attiecībās "gāju" uz to, lai esmu vispirms - sieviete, mamma, mājās labās atmosfēras turētāja. Un pēc tam nāktu karjera, darbs un naudas pelnīšana. Taču manam toreizējam vīrietim tas nebija pa prātam. Lidz viņš izdomāja, ka cita sieviete ir labāka :( un pēc tam atzina, ka viņam nepatika tieši šis aspekts - mans "attieksme pret darbu". Jums, acīmredzot, ir noveicies :)
Biju veidojis karikatūru, sakarā ar Gobzema kandidatūru uz velēšanām, domāju, ka te iederēsies pie šī raksta 
Gobzem, wehr ist meine kotlette