helgi
Rindas lielveikalos
Rindas lielveikalos – tas nav pārbaudījums cilvēkiem ar vājiem nerviem, īpaši, ja ratiņos jau ir sakrājusies kaudze produktu, bet tu pēkšņi attopies, ka staigājot starp preču plauktiem, esi pazaudējies laikā, bet mājās gaida ģimene. Nav retums pircēji – viltnieki, kuri uzprasās, lai tos palaiž rindā pa priekšu, jo jāapmaksā tikai pāris lietas. Bet tajā laikā rindā pacietīgi stāvošie nervozē, skatās pulksteņos. Ja esi nonācis tādā situācijā, nesteidzies “uzcepties” – nervus vajag saudzēt un dzīvi uztvert ar smaidu. Bet varbūt tā bija tikai spēle? :)
Reiz vakarā pēc darba abi ar tēvu devāmies uz lielveikalu. Paņēmām divus iepirkumu ratiņus, sakrāmējām tajos vajadzīgos produktus. Tēvs devās uz kasēm aizņemt rindu, bet es vēl ar saviem ratiņiem aizskrēju līdz konditorejas nodaļai, lai nopirktu ko saldu desertam.
Kad to biju izdarījusi, devos uz kasi, kur rindā stāvēja mans tēvs. Aizspraucos garām rindā stāvošajiem cilvēkiem, pieeju pie tēva un saku:
— Kungs, lūdzu palaidiet mani pa priekšu!
— Jā, lūdzu, kundze, man šodien nav kur steigties, — viņš atbild.
Aiz mums stāvošie pircēji vienā mutē cits citu pārkliegdami paceļ balsis:
— Bezkaunīgā, ejiet un stājieties rindas galā! Nav ko līst citiem priekšā!
— Kungs, vai drīkst, es savus produktus pārlikšu jūsu ratiņos? — es jautāju.
— Protams! — viņš nebēdnīgi smaida.
Aiz viņa stāvošie:
— Kāda maita! Kā nav kauna! Visur bez ziepēm ielīdīs!
— Kungs, — es saku, — vai jūs varētu arī manā vietā samaksāt?
Rinda šausmās pavērtām mutēm gaida atbildi.
— Jā, jā, protams! Neuztraucaties! Nekādu problēmu! — atbild tēvs.
— Jūs mājup brauksiet ar mašīnu? — es jautāju. — Vai aizvedīsiet mani?
Tēvs, smieklos kratīdamies vairs nespēja izdvest ne vārda, vien māja ar galvu.
Tajā pat laikā cilvēki rindā ...
/no neta dzīlēm/
Jauku jums šo brīnišķīgo dienu ! :)
Reiz vakarā pēc darba abi ar tēvu devāmies uz lielveikalu. Paņēmām divus iepirkumu ratiņus, sakrāmējām tajos vajadzīgos produktus. Tēvs devās uz kasēm aizņemt rindu, bet es vēl ar saviem ratiņiem aizskrēju līdz konditorejas nodaļai, lai nopirktu ko saldu desertam.
Kad to biju izdarījusi, devos uz kasi, kur rindā stāvēja mans tēvs. Aizspraucos garām rindā stāvošajiem cilvēkiem, pieeju pie tēva un saku:
— Kungs, lūdzu palaidiet mani pa priekšu!
— Jā, lūdzu, kundze, man šodien nav kur steigties, — viņš atbild.
Aiz mums stāvošie pircēji vienā mutē cits citu pārkliegdami paceļ balsis:
— Bezkaunīgā, ejiet un stājieties rindas galā! Nav ko līst citiem priekšā!
— Kungs, vai drīkst, es savus produktus pārlikšu jūsu ratiņos? — es jautāju.
— Protams! — viņš nebēdnīgi smaida.
Aiz viņa stāvošie:
— Kāda maita! Kā nav kauna! Visur bez ziepēm ielīdīs!
— Kungs, — es saku, — vai jūs varētu arī manā vietā samaksāt?
Rinda šausmās pavērtām mutēm gaida atbildi.
— Jā, jā, protams! Neuztraucaties! Nekādu problēmu! — atbild tēvs.
— Jūs mājup brauksiet ar mašīnu? — es jautāju. — Vai aizvedīsiet mani?
Tēvs, smieklos kratīdamies vairs nespēja izdvest ne vārda, vien māja ar galvu.
Tajā pat laikā cilvēki rindā ...
/no neta dzīlēm/
Jauku jums šo brīnišķīgo dienu ! :)
Published by: helgi
Published: 06/11/2022 14:07
Viewed 60 times
Comments: 0
Published: 06/11/2022 14:07
Viewed 60 times
Comments: 0
5 people like this blog
At this time, we only use technical cookies to ensure the proper functioning of the website. More information
© Tauta.lv 2024
Contacts |Advertise |Terms of Service |Privacy Policy |Download our app