"Vislielākās sāpes cilvēkam uzliek nevis Dievs vai liktenis, nevis slimība vai nabadzība, bet vislielākās sāpes cilvēks izdara cilvēkam. Šīs sāpju jūras neviens nav pratis izsmelt, un arī vārdu tām vēl neviens nav devis. Šai sāpju jūrā reizēm noslīkst spēcīgi peldētāji, pazūd neziņas dzīlē un neatgriežas vairs darba krastā. Cilvēks ilgojas pēc cilvēka tuvuma, bet, jo tuvāk cilvēks pieiet cilvēkam, jo vairāk viņš to spēj sāpināt. Divcilvēku tuvums ir skurbīgi smaržīga, noslēpumaina puķe ar lieliem, indīgiem ērkšķiem, un laikam nevienam vēl nav izdevies šo puķi noplūkt, neievainojot roku." /Z.Mauriņa/
Published by: betttija
Published: 15/02/2020 09:15
Viewed 106 times
Comments: 3
9 people like this blog
Comments (3)
schodiena
| 02/04/2021 22:51
Bībelē teikts, ka ne mats no mūsu galvas nenokrīt bez Dieva ziņas.Tātad kādi gan nejauši sastapti cilvēki?
ita33
| 05/04/2020 13:33
Z.Mauriņa vislaipnāko no ziediem uzskata liepu ziedu, bet visjaukāko no lapām - liepu lapu. Līdz ar to viņai no visām laipām patīk liepu lapu laipa. Šo laipu viņa uzskata par laipu starp cilvēku sirdīm.
Ne velti viņa ir enciklapēdijā "Leksikon der Frau" (arī Aspazija).
Danielsrebus
| 21/02/2020 16:36
Satikšanās ar cilvēku, kas sāpina, taču arī var būt likteņa pirksts vai Dieva griba, tik tajā brīdī mēs to neapzināmies? Un ko par Zentas Mauriņas teikto domā diskusijas publicētāja?
betttija
| 21/02/2020 19:56
Piekrītu. Un man pat pieredze ir tāda, ka ir satikti cilvēki, kas sāpinājuši, bet no šīm tikšanās un atiecībām ar tādiem cilvēkiem arī kaut ko gūstam. Nekas šajā dzīvē nenotiek tāpat vien, tāpēc pilnībā piekrītu Z.Mauriņas teiktajam.
-114457
| 02/04/2021 22:57
Likteņa pirksts vai Dieva griba.Kas ir viens un kas ir otrs?Kā vispār radies jēdziens liktenis, ko cilvēki ar to saprot?Vai tas izdomāts, lai nav sev jāatzīst, ka vis ir Dieva griba?
At this time, we only use technical cookies to ensure the proper functioning of the website. More information