Arī portāls ir telpa kurā uzturamies. Nu gluži kā istaba. Un kļūst skumji brīdī kad ienāk namatēvs un pasaka - tagad visi paklusējat. Jeb dodat man naudu par iespēju runāt. Un vakars tiek sabojāts. Kāds samaksā kāds klusē. Un sarunas turpinās. Bet, vairs nav omulīgi. Gribas piecelties un aiziet.

Ja "istaba"ir īres, tad tas ir "nekas". Katram jāzin, ka "īres istaba" ir tik gaisīgs jēdziens - šodien ir - rīt nav. Poēzijai šeit nav vietas... :(

Dzīvojot kopējās diskusijās, tā tomēr ir koptelpa. Uztaisi savu klubu/blogu utt., tā nu ir Tava istaba un noteicējs esi Tu pats. Un veido kā gribi, un uzņem istabā tos, ko gribi. Kā jebkurā mājā.

Gluži par tēmu tas nebūs, bet reizēm tu aizej ciemos pedantiski sakārtotā vidē, bet viss, ko vari darīt, ir skatīties apkārt, jo ar saimniekiem nav par ko parunāt. Bet reizēm ir otrādi, saimnieks noņems no krēsla zeķes, noslaucīs putekļus un saturīgās sarunās aizmirsīsies laiks. Bet, jā, mans nams ir mana pils.

Ja runa ir par publisku vietu, tad ir saprotams, ka jāsastop dažādi cilvēki, un nav jābrīnās par tiem, kuri spļaudās, čurā kaktos, vai tiem, kuri ir naivi, pūkaini un balti.Ja nepatīk, tad neeju, neskatos un neklausos, ja patīk apskatīties krāsino intelektu, tad nāku, lasu un komunicēju.Nevienu nekad nevēlos mainīt, jo man tas nav vajadzīgs.Uzvedos tā, kā vēlos, saku to, ko domāju, esmu tāda, kāda esmu.Un, ļauju būt citiem, tādiem, kādi ir.Vienīgi, tuvāk komunicēju ar sev tīkamiem, ar sev līdzīgajiem, tas arī viss. Cik sapratu, tad tas vairāk par šo vietu "Tautu". Ja par savu dzīves vietu, tad saku tā : "Moi dom, moja kreposķ."Tā ir vieta, kur viss iekārtots manai labsajūtai, vieta, kur izolēties no visa.Iekļuve tajā, tikai izredzētajiem.:)

Kā senā dziesmā - ar netīrām kājām šeit ienākt Tu vari, bet netīru sirdi neienàc brāl

Tiesi taa. Mana istaba - MANA-Pils.. miera osta vieta, kur atgut spekus un relakseties... tadel vislabaak, ja tai ir prieksistaba- koridors kur nokrit ielas dubli liekais slapjums un viss ko atstajam noslaukot kaajas,