Regulāri kāpjam uz grābekļiem, kaut tur stāv zīme "grābeklis". Vienmēr ir interesanti uzzināt, pa kurieni tad šoreiz trāpīs..?! Mums sāp, kad tiekam sāpināti, bet nesāp, kad sāpinām citus. Ja ir man, tad lai tev arī tiek. Mēs grābstamies tumsā, cerībā sataustīt kaut ko labu, bet blakus jau sēž tas labais un brīnās, kāpēc tu vēl meklē kaut ko. Taču drudžainas domas nepārstāj pa galvu virpuļot.. tak pameklē, tur varētu būt kas labs.. un vēl labāks..
Zelta zivtiņa jau sen izkaltusi par voblu, jo nespēja tā arī tikt līdz ūdenim pildot nepārtrauktās vēlmes.
Nemanot un klusi no mums aiziet tie, kam nav vairs spēka gaidīt trakuma beigas. Viņi sasparojas un saka.. man ir apnicis beidzot. Es gribu lidot... !!!  Lidojiet un negaidiet, jo jums ir sava dzīve, skaista dzīve un brīvība!!!