Kļūdas, kļūdas, kļūdas.

Ir liktenis(programma).Dieva prāts.Cilvēks neatrodas uz zemes, lai paēstu un pamīlētos.Viss ir izdarīts, gara izaugsnes, dvēseles attīstības dēļ.Apstākļi grūti.Miesa, kā mocītāja, prāts, kā tiesnesis, dvēsele, kā griba un spēks. Ja ir sapratne, ka lielākā vērtība ir dvēselei, kas esam mēs paši, un tā ir nemiirstīga, tad vieglāk pieņemt ciešanas, grūtības, sāpes.Tas viss attīsta dvēseli, jo tikai mokās cilvēks sāk aizdomāties, par garīgām lietām, jo dažreiz palīdzību citur nav, kur meklēt. Bet, kam viss ir labi, tie nekad neizpratīs tos, kam ir slikti, jo nav pašiem bijusi tāda pieredze.Jo vairāk piedzīvots, jo dzīvesgudrāka sirds(dvēsele).

Par kļūdām piekrītu. Bet pēdējais teikums... vēlēties var tik daudz.

tilts pāri mūžībai... laika upe... nēnujā..tas skan tik... tik... kā ōda laikam :D

Šitas jau izklausās krietni patiesāk nekā par to "vērtīgo laiku"..Man jaunībā šausmīgi patika kāda burvīga čiksa un es visu laiku domāju, kur esmu kļūdījies, kad mēs toreiz izšķīrāmies - bet sanāk tiešām, ka kļūdu nemēdz būt - es vienk viņai nederēju :)