ŠĪ ir pavisam nopietna problēma..Un vienīgais risinājums, ir operācija..kaut ko tur kaklā griež. Un..tiki nevajag murgot, ka to risina ar citiem līdzekļiem..plāksteriem..zālēm utt. Visam savā laikā vīrs izgāja cauri..nekas nelīdzēja. Bet nav jau traģedija..kad doties pie miera..tiešām gulēt..katram sava guļamistaba. Un nekādu problēmu. Tā dzīvo daudzi.

sunny69, bet var jau pastāvēt arī otra iespēja-tam krācējam sākt kaut ko darīt lietas labā, lai nekrāktu:):):) es nevarētu normāli izgulēties, ja blakus kāds zāģētu nakts garumā

Visiem mums ir savi ieradumi, pieradumi.Saprotu, ka cilvēks satraucas par krākšanu.Tad katram jānakšņo savās mājās.Vai arī tam otram jāiemācas krākt.

Var pieņemt un nepieņemt to krākšanu vai pir..anu pa naktīm:) Tas noteikti nav galvenais.. Gan jau citā slēpjas tas patiesais iemesls. Kad vairs nepatīk izvēle, tad sāk meklēt blusas.. protams, to arī atrod. Tas, kas pārāk ilgi dzīvojis viens un sen jau nav vairs mazais bērns, grūti pieradīnāms pie jauniem apstākļiem:) Vot!!!

Mazs sīkumiņš - tu domā, ka cilēku pazīsti gadiem, bet kritiskā situācijā bilde izrādās pavisam cita. Un vai esi naktis gultā kopā pavadījis krācot vai nekrācot, nav nekādas nozīmes. Bez kopīgas gultošanās ari pastāv nevientulība.

Dzīvojot kopā gan labais, gan sliktais parādās īsā laikā/jaunība neskaitās, tad nekas netraucē/.Ir cilvēki, kuriem mēs piedodam visu, un ir tādi, kuros viss tracina-pirmie ir īstie, otrie priekš citiem.Man bija laime būt kopā ar cilvēku, kura dēļ ietu cauri betona mūrim.Viņam piemita trūkumi, es tos redzēju, bet viņš bija mans cilvēks un tādēļ kaut kādi tur sīkumi bija mazsvarīgi.

Padomājiet no citas puses... ja ir daudz jau nodzīvots un Tu maz par viņu zini... tas tač forši... vienmēr paliek jaunais ko iepazīt, paliek intriga... kas vēl? Kā dziesmā... pāri kalniem citi kalni būs... galvenais nenobīties un iet un iepazīt jaunas virsotnes, gūt jaunus piedzīvojumus... nenokar degunu... labākais priekšā... Kā domā... glāze ir pustukša, vai līdz pusei pilna? Kā Tu redzi tā Tu runāsi un tas tev būs...

Jebkuram kokam ir divi gali. Ir iespēja gulēt vienam - klusumā jeb divatā - trokšņainā vidē. Var pārfrazēt reklāmas saukli - izvēlies ko vēlies, dzīvo kā izvēlējies :)

Vairs neesmu tik droša, kā to otru vajag izprast un iepazīt. Varbūt tāpat var omulīgi sadzīvot?

Ja par savu līdzcilveku, ar kuru kopā guļ vienā gultā, saimnieko, vai satiekas - kādas nu kuram ir attiecības.. zin tikai drumslas un apakšveļu, tad var vainot tikai savas bailes un slinkumu, ka nav tas cilvēks iepazīts, un -izprasts.. Nekas, tā dzīvē notiek, un tā ir viena no mācībām, pieredzei, kas ir jāapgūst. Kad sekmīgi apgūs so mācībstundu, tik drūmas pārdomas un noskanojums nu īsti vairs nemaisīs dzīvot.