Pagatne no šodienas skatupunkta ... Hm. Interesanti butu tās Durvis pavert ...

Pagātne-jaunība, mīlestība, ģimene, cik viss jauki un skaisti, kamēr dzīvē pārtrūkst kāda stīga un ir ļoti smagi, bet jādzīvo tālāk, taču sirds smeldz...

Man ta ir bijis, kad satikos ar savu bijuso un pec ilga laika, ieraugot vinju kopa ar savu bernu, smaidigu un bezrupigu ka vecajos labajos laikos... aizrauj lidz asaram... zel, ka ari visam skaistajam un labajam reiz jabeidzas..

Viss atkarīgs ko salīdzināt. Es esmu tik pat stiprs kā jaunībā. Pie mājas man ir akmens, ko es jaunibā nevarēju pacelt, un tagad es arī to nevaru pacelt :)

Un negribas vairs dzīvot tālāk, Tā gribas dzīvot atpakaļ. Skan vārdi bālāk, arvien bālāk… Un negribas vairs dzīvot tālāk. Bet noiet kaut kur klusu malā, Tur, kur no miltiem graudus maļ… Kā negribas vairs dzīvot tālāk, Bet gribas dzīvot atpakaļ. /Imants Ziedonis/ KĀPĒC?

Labi, ja mazvērtības sajūta palikusi tur - pagātnē.

Ver ātrāk ciet!

Sajusma, prieks un mazvertibas sajuta. Nesaprotu ka tas iet kopa?