Jēziņ! Par ko es domāju! Nu, viens traks tantuks... Ārprāc!... bubināju es, tipinādama uz māju pusi.
Bet, kā es varēju viņiem pretoties! Atdevos viņiem visa... tā, kā stāvu... nē, sēžu un uz līdzenas vietas. 
Nē, nu vajadzēja vienkārši vērt acis ciet un izbaudīt visu, ko viņi ar pilnu atdevi  man sniedza.
Bet, kā gan neskatīties! Jauni, feini, sapucēti! Un visiem smukas, spīdīgas stabulītes!
Eh!
Un tas viens... tas plecīgais puisis, ar tiem veiklajiem pirkstiņiem! Kā viņš to darīja! Kā viņš to darīja! Un pirkstiņi tik žigli, tik žigli!  
Un tad atnāca pats galvenais puisis. Nu ko lai saku... nu, ko es varu teikt puisim, kurš skatās man acīs un skaisti dzied - pats sliktākais ko varēji man dzīvē dot, ir pats labākais, ko es varēju gūt.
Vai man dieniņ! Nodomāju, ka nu man gals klāti!
Labi, ka tur bija arī viens mana vecuma onka. Tas tad nu atgrieza mani relitātē.
Nu, ko es varu teikt...
Vai nu viņu talants un jaunība, vai tas, ka iepriekšējā dzīvē, laikam, esmu bijusi Frenka Sinatras pielūdzēja, radīja manī visas šīs fantastiskās sajūtas. Tieši tādas, kādas ir nepieciešamas trauslai, maigai būtnei (t.i. man) piektdienas vakarā.
Un jā... Joprojām nenogurdama atkārtoju - esmu lepna par mūsu talantīgo tautu!
Un, muti ciet visiem īgņām! Tas nav domāts jums! Šis ir jābauda visiem jaukajiem un smaidīgajiem          
Un vienu es zinu noteikti - nekas nav beidzies. Tam visam būs arī turpinājums. 
Jo mums taču ir Daumants Kalniņš un Raita Ašmaņa Jelgavas bigbends. Un vēl citi talantīgi jaunieši. Ar tāāādu entuziasmu un enerģiju, ka tik turies!
Un tagad tik atliek nobeigt šo vakaru ar vēl vienu baudu. Eh kā gribas ieslidināt... ieslidināt pāris saldētas zemenes dzirkstošā vīna glāzē          
Nu tad, prozit!