Log in
Menu
Advertise
mazinja89

Ego

Ieraugu rītu, sauli, vakaru
Nakti- kluso mieru
Klusi, vienaldzīgi skrienu
Jo tas ir viss, ko varu.

Gaiss, ko tveru nespēj vairs
Piepildīt, kas bija reiz
Cilvēks skaidrs un siltām rokām
Brīžiem ļoti tālām domām

Skatiens tumsā, dziļā, biezā
Rada mieru skatam manam
Tur, starp kokiem arvien ciešāk
Palieku es viena barā

Samtains sals un kāda acis
Manī iekšā bailes rada
Varbūt kāds ko tādu sacīs
Kas man dvēslē nāvi adīs

Manā priekšā skaista gaisma
Acis dedzinoša, smeldzes gaita
Tuvojoties atskan dziesma
Briesmas, sāpes, vaidus rada

Veru lūpas jautājumam
Vienam, skaidram- atbildamam-
„Risinājums uzdevumam?..”
..Nejautā tu Pareizajam..

Vārdi izteiktie kā līme
Aizlīmē man prātā rīmes
Sajūtu kā silti satver
Rokas karstas- zinu šīs zīmes.

Atmostos es agrā rītā-
Viss vēl mierīgs, kluss un rāms
Spēks man pirkstos zīmēt lika
Visu to, kas iespējams

Tumsa vai gaisma, nakts vai rīts-
Maldina, mudina, iedrošina
Stājies pretī- sapratīs prāts
Sapratīs sirdi- ko teica, viņa..
Published by: mazinja89
Published: 10/05/2015 09:09
Viewed 1473 times
Comments: 0
0 people like this blog
Comments (0)
At this time, we only use technical cookies to ensure the proper functioning of the website. More information