vispirms ir žēl sevis, tad ir dusmas, un tad tik pieņemts lēmums..un tad tas tiek izslēgts no sevis. durvju nav..vien vairākas izvēles, vairāk laika, vairāk spēka... vairāk prieka

Manuprāt teksts ir pat ļoti konkrēts un saprotams. Ir jāatbrīvojas no pagātnes, lai varētu iet uz priekšu. Un tas tā ir jebkurā jomā, attiecībās, darbā, politikā, visur. Kamēr to pagātnes nastu velk līdzi, tikmēr tās jaunās durvis vaļā neveras.

Gribot negribot rodas iespaids, ka jo abstraktāks un nekonkrētāks teksts, jo vairāk fanotāju.

Vairums cilvēku visu mūžu to vien dara, kā dzivo ilūzijās, dara sev kaitīgas un neloģiskas lietas, jo tas bieži vien ir patīkamāk un vieglāk, turklāt- it kā ir cerība... Jo pareiza, loģiska rīcība prasa lielu saņemšanos un sagādā daudz stresa, - tas attiecas gan uz mīlestību, gan ēšanu, sportošanu, naudas tērēšanu un visu citu.

... ļoti labs texts..un ļoti pareizs.Un..kad vienas durvis aizveram, dzīve bieži vien atver citas durvis... nākamās... Ja iepriekšējās nebūtu aizvēruši, jaunās neatvērtos.