Kas bija pirmie vārdi, kas tika pateikti pa telefonu? «Hallo!» vai «Klausos!»? Nekā nebija. Pirmie vārdi, kas izskanēja telefona klausulē, esot bijusi lamāšanās. Sava palīga lamāšanos telefona klausulē saklausīja A. Bells pēc tam, kad palīgs bija nepareizi savienojis kādus vadiņus. 
·                                 Noskaidrots, ka pie pilnīga atmiņas zuduma (amnēzijas), pēdējais, ko cilvēks vēl spējīgs atcerēties, ir lamuvārdi dzimtajā valodā. Tieši pēc tiem ārsti var noteikt cietušās personas tautību.
·                                 Pirms 120 gadiem ASV tiesā tika izskatīts jautājums par to, vai privātas telefona sarunas laikā ir pieļaujama lamāšanās. Rupju vārdu lietošanu aizliedza, jo telefona līnijas apkalpoja godājamas telefona operatores, kam tas nebija jāklausās.
·                                 Pēc statistikas datiem Vācijas autovadītāji visbiežāk maksā sodu nevis par satiksmes noteikumu pārkāpumiem, bet par strīdēšanos un lamāšanos ar policistiem.
·                                 Par neveiksmīgāko lamu vārdu lietotāju Krievijā tiek uzskatīts Filips Kirkorovs. Pēc preses konferences, kurā mākslinieks apvainoja žurnālisti rozā jaciņā, viņa dziesmas no savām pārraidēm izslēdza apmēram 700 radiostacijas un telekanāli visā valstī.
·                                 Neskatoties uz to, ka tenisu dēvē par «džentlmeņu sportu», to spēlējot lamājas visi.
·                                 Pēc valodā sastopamo necenzēto vārdu un izteicienu skaita krievu valoda ir tikai trešajā vietā. Pirmo vietu ieņem angļu valoda, bet otro – holandiešu valoda.
·                                 Melburnā darbojas speciāls dienests, kuru var izmantot laulātie ģimenes skandāla laikā. Lai dusmās nebūtu jāķeras, piemēram, pie trauku plēšanas, vīrs vai sieva var piezvanīt uz norādīto numuru un izdzirdēt rupju lamāšanos. Tas viņus nomierinot.
·                                 Viens no lielākajiem Krievijas mobilajiem operatoriem izdevis «Mobilo etiķeti». Kāds no etiķetes noteikumiem iesaka neizmantot kā zvana signālu frāzes, kas varētu aizvainot apkārtējos.
·                                 Zinātnieki veica eksperimentu: ar ūdeni, kam veltīti lamuvārdi, aplaistīja kviešus un no tiem uzdīga tikai 48% sēklu. No sēklām, ko aplaistīja ar svētīto ūdeni, uzdīga 93% sēklu.
·                                 Lamāšanās cēlonis ir vienkāršs: cilvēkiem trūkst vārdu, lai izteiktu savas emocijas un psihologi uzskata, ka lamāšanās lieliski noņem stresu un atjauno dvēseles līdzsvaru. Tas, vai cilvēks izvēlēsies noņemt stresu tādā veidā, atkarīgs no viņa audzināšanas un iekšējās kultūras. Tiesa, būs grūti noteikt tā cilvēka emocionālo stāvokli, kuram lamāšanās jau ir kļuvusi par valodas daļu un izteiksmes veidu.
Lamāšanās atšķirības atkarībā no tautības
Katra tauta par lamāšanos uzskata izteikumus, kas aizskar tautai svētas lietas, jo tikai tā lamāšanās pilda savu misiju – aizvainot, aizskart. Ēģiptes arābu valodā visrupjākie ir vārdi, ar ko apzīmē homoseksuālistu vai prostitūtas dēlu. Visā musulmaņu pasaulē viens no smagākajiem apvainojumiem ir «suns», bet eiropeiskās kultūras valstīs tā nievājošā nozīme ir daudz mazāka.
Bulgāriem vārds «ķēms!» ir tik apvainojošs, ka tā izteicējs var ātri vien nonākt tiesā. Mongoļu kultūrā plaši lieto lamuvārdus, izmantojot vārdu «asinis». Āfrikas masaju karavīram lielākais apvainojums būtu, ja viņam tiktu piedāvāts ēst dārzeņus. Itāli nāvīgi apvainos «ragnesis». Kaukāzā «mātes vārdu» lietošana var izraisīt pat asinsatriebību, jo bijušajās Vidusāzijas republikās joprojām ir svētas dzimtu saites.
«Atver logu» – ja šos vārdus pārtulkotu japāņu valodā, iznāktu pamatīga lamāšanās. Lieta tāda, ka japāniski frāzei jāskan apmēram tā: «Vai laipnais kungs, lai liktenis viņam sūta veiksmi, izdarītu tā, ka logs izrādītos atvērts». 1955. gadā valdības krīzi izraisīja fakts, ka premjerministrs nosauca savu oponentu par «stulbo muļķi».